Vietvaras 2021: Dienvidkurzeme teritorijas ziņā būs lielākais novads

0 Komentāru

No Pāvilostas ziemeļos līdz Rucavai dienvidos un no Grobiņas rietumos līdz Aizputei austrumos. Kopumā apvienojot astoņas līdzšinējās pašvaldības, Dienvidkurzeme būs teritorijas ziņā lielākais novads, vēsta TV3 Ziņas.

Tajā dzīvo ap 35 000 iedzīvotāju, un novada budžets ir vairāk nekā 45 miljoni eiro. Nepilni 10 miljoni ir valsts dotācija.

Novada administratīvais centrs atradīsies Grobiņā.

Sastaptie Grobiņas iedzīvotāji atbalsta novadu apvienošanu: “Par pensionāriem mums rūpējas. Mums visa kā pietiek. Gan veikali mums pieejami, gan pastaigu taka, gan brīnišķīga celtniecība gan stadionā, gan pilsdrupās. Ļoti labi! Es domāju, ja tā mēs turpināsim, tad mēs ilgi dzīvosim,” stāsta Biruta.

Savukārt skeptiski par Dienvidkurzemes novada veidošanu TV3 Ziņām izteicās Dunalkas un Vaiņodes puses ļaudis.

“Nu tad jau redzēs. Lielas tādas priekšnojautas, ka labāk būs, nav,” saka Vaiņodes iedzīvotāja Eleonora.

Savukārt Dunalkas iedzīvotājs Ivars uzskata, ka apvienošanas dēļ būs lielāka nekārtība: ”Lielāks “bardaks” būs. Kas tad mēs, tur tāda Dunalka. Mēs būsim nomale.”

Kā stāsta laikraksta “Kurzemes vārds” žurnāliste Liene Andersone, šāds noskaņojums valda arī citviet ārpus Grobiņas: “Par ko baidās visvairāk cilvēku, vai nebūs izteikts nomales princips, ka jau esošās nomales, ko cilvēki jau uzskata, ka viņi ir tālāk no esošajiem novadu centriem, ka viņi jūtas reizēm kā nomalē, vai nekļūs atstumtāki no lielā novada centra.”

Vislielākie iebildumi bijuši kultūrvēsturiskajām tradīcijām bagātajā Rucavā un Nīcā.

“Esmu kategoriski pretī tām. Nevajadzēja to. Nevajadzēja, nevajadzēja, nevajadzēja,” neapmierināta ir Nīcas iedzīvotāja Anita.

Tiesa, Nīcā sastopam arī tādus iedzīvotājus, kuriem Covid-19 pandēmijas apstākļos novadu reforma nerūp tik daudz kā veselība: “Vietējais esmu visu mūžu. Pirms mēneša man palika 75, bez kādiem jokiem. Dzīvs, vesels esmu. Sapotēts arī esmu,” tā TV3 Ziņām stāsta Andris, kurš dzīvo Nīcā.

Tikmēr kā uz naža asmens nākas balansēt Rucavā. Šobrīd tas ir drošais novads, kurā atļautas mācības klātienē, tomēr mazapdzīvotības dēļ situācija ir ļoti trausla.

Rucavas pamatskolas direktore Liena Trumpika ir uztraukta par Covid-19 attīstību novadā: “Ja novadā kaut trīs saslimst, mēs vairs nevaram nākt uz skolu.”

Liena Trumpika ir direktore Rucavas pamatskolā, kuras ēka celta vēl “Ulmaņlaikos”. Toreiz tā bija moderna skola, bet tagad nāktu par labu uzlabojumi: “Ja mums būtu optiskais kabelis, mums nebūtu tādas situācijas, ka sākas stunda un pēkšņi pazūd internets. Un ne tikai mums pazūd. Pazūd arī bērniem. Līdz ar to attālinātajā procesā tas ir ļoti svarīgi. Bet tas ir apstājies, es saprotu, kaut kur pie Nīcas ir, bet līdz mums vēl ticis nav.”

Skolas modernizācijas problēma aktualizēta vismaz pirms septiņiem gadiem, bet ir kāda vēl senāka sāpe.

Teju vienbalsīgi kā galveno problēmu Nīcā un Rucavā min grants ceļus, kas ved uz Grobiņu un mēdz būt grūti izbraucami: “Es tur ļoti sen braucu. Es izkratījos tā, ka man kauliņi vairs nebija savā vietā. Un tagad Grobiņa būs centrs. Varēsiet kratīties tagad. Sakiet, nu kādēļ tas bija vajadzīgs,” neapmierinātību pauž Anita.

Var braukt pa asfaltētu ceļu, bet tad līkums jāmet caur Liepāju.

To, ka jaunajai domei būtu vairāk uzmanības jāpievērš ceļiem un kopumā vides sakopšanai, saka Rucavas bioloģiskās saimniecības “Kluči” īpašnieks. Nepilnos 200 hektāros Artis Ķūsis kopj lopus, audzē dažādas graudaugu kultūras, nodarbojas arī ar dārzkopību: “Rucavas pusē problēmas ir ar lauksaimniecības zemēm, kuras trūkst un cenas ceļas, bet zemes kvalitāte šeit nav nebūt tā labākā.”

Saimniekošanu izdevīgāku padara iespējas iepirkties Lietuvā.

Apvienošanos viņš atbalsta, bet ar nosacījumiem: “Nevarētu teikt, ka tie lauku apvidi paliktu aizvien blīvāk apdzīvoti. Un līdz ar to tā pārvaldība varbūt nav slikti, ka tā ir kaut kur centrējoša. Taču no manas puses es teiktu, es to atbalstu, ja netiek aizmirstas esošās lietas, ko šobrīd veic pašvaldība.”

Lauksaimniekam rūp arī, kas notiks ar cilvēkiem, kuri reformas dēļ zaudēs darbu vietējās domēs. Pašvaldībās, kas ietilps Dienvidkurzemes novadā, visaugstākais bezdarbs ir Vaiņodē, viszemākais – Grobiņā.

Klusa, sakopta Kurzemes mazpilsēta, kur dzīvo sīkstas zvejnieku dzimtas. Tā sevi raksturo Pāvilosta, kuras neskartā daba un skarbais jūras gaiss piesaista radošus cilvēkus.

Pavisam drīz uz Pāvilostu straumēm vien plūdīs atpūtnieki: “Pāvilosta tūlīt būs tāda atpūtas pilsētiņa. Vasarā būs cilvēki, un ziemā noliks “šlagbaumu” priekšā, lai neviens nebrauc iekšā un miers,” pārliecināts ir Pāvilostas iedzīvotājs Oskars.

“Pāvilosta jau tā ir tāda rīdzinieku iecienīta atpūtas vieta, bet vietējie diemžēl iet projām jau tagad. Bērni nenāk atpakaļ, jo viņiem vienkārši nav kur palikt, nav kur dzīvot, jo cenas ir tādas, kādas tās ir īpašumiem. Tad Pāvilosta paliks tukša, un šeit būs tikai viesu mājas,” noraizējusies ir Vizma.

Tāpat viņai šķiet, ka Dienvidkurzemes novada sastāvā situācija Pāvilostā kļūs tikai sliktāka: “Es uzskatu, ka mēs daudz zaudēsim, ka Grobiņa paņems to lielāko kumosu. Un nomalēm katrā ziņā atmetīs, kas paliek pāri.”

Optimistiskāka ir Rucavas pamatskolas direktore. Viņa ir pārliecināta, ka liela nozīme ir pašu iedzīvotāju aktivitātei gan ikdienā, gan dodoties uz vēlēšanu iecirkni: “Iedzīvotājiem ir jāpaskatās visi novadi, kuri šobrīd ir, ar tādām gara acīm. Tad viņiem ir jāpadomā, kurš izskatās vissakoptākais novads, kuri tur ir priekšsēdētāji, kuri ir strādājuši visus šos gadus, un tad jāizlemj, kam mēs gribam līdzināties. Un tad tādā veidā mēs varam izdarīt savu izvēli.”

Cīņā par Dienvidkurzemes novada domes 19 deputātu vietām iesaistījušies kandidāti no astoņiem sarakstiem.

0 Komentāru