Vietvaras 2021: Daugavpils cieš no augsta bezdarba līmeņa

4 komentāri

Gaidot vēlēšanas, TV3 Ziņas viesojušās visā Latvijā, lai iepazītos ar jaunajiem novadiem. Noslēdzot šo lielo apceļošanu, 2. jūnijā kārta apciemot Daugavpili, kuru administratīvi teritoriālā reforma nav skārusi, taču izaicinājumi ir, tostarp augsts bezdarba līmenis.

Daugavpilī, kas izvietojusies Daugavas krastos nepilnu trīs stundu brauciena attālumā no Rīgas, dzīvo vairāk nekā 90 000 cilvēku. Otras lielākās pilsētas gada budžets ir nepilni 100 miljoni eiro. Tomēr Daugavpils nav pašpietiekama, jo 26 miljonus gadā tā saņem kā dotāciju no valsts.

Pilsētā krustojas svarīgas starptautiskā transporta maģistrāles. Tās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Daugavpilī izveidojusies multietniska vide, kopā dzīvojot latviešiem, krieviem, baltkrieviem, poļiem, ebrejiem.

“Es negribu lietot vārdu, ka mēs sadzīvojam kopā. Mēs tomēr kopā dzīvojam. Mēs zinām citu tautu vēsturi, citu tautu tradīcijas. Tas var būt tikai pluss, ka daudzi no mums svin Ziemassvētkus ne tikai 24., 25. decembrī, bet arī 7. janvārī. Gan mēs, gan mūsu bērni dzīvo dažādā vidē, un mēs mācāmies cienīt un saprast citus cilvēkus,” stāsta laikraksta “Latgales Laiks” redaktore Liene Virza.

Daugavpils ir mājvieta arī poļu izcelsmes lietuvietim Jānim Saikovskim. Keramiķis saimnieko Māla mākslas centrā. Daugavpilī viņš dzīvo kopš 22 gadu vecuma.

“Manā skatījumā, tas ir kaut kas no augšas, bija tas dāvinājums man sniegts. Jo atradu šeit patīkamu savu dzīves biedri, ar kuru jau 43 gadu esam nodzīvojuši [kopā]. Un abi divi esam keramiķi,” stāsta keramiķis Jānis Saikovskis.

Latgales keramiku viņš sauc par savu dzīvesveidu.

“I hobijs, i darbs, i viss, kā saka. Un par hobiju kādu naudiņu vēl var dabūt,” norāda Saikovskis.

Daugavpili keramiķis raksturo kā sakoptu pilsētu un ir apmierināts ar dzīvi.

“Kādas man sūdzības! Pateicos tam augstākam, ka tiešām… kundze atbalsta mani. Abiem diviem četras rokas, mēs kaut ko varam izdarīt šajā pilsētā un Latvijā tieši,” nosaka keramiķis.

Atbildīgu attieksmi pret darbu viņš sagaida arī no jaunās domes.

Iedzīvotāju skaita ziņā Daugavpils ir lielākā pašvaldība, kurā notiek vēlēšanas, jo Rīgas domi ievēlēja jau pērn ārkārtas vēlēšanās. No jaunā sasaukuma daugavpilieši sagaida lielāku politisko stabilitāti.

Kopš iepriekšējām vēlēšanām Daugavpilī mēri nomainījušies četras reizes. Daugavpilieši saka, – politiskā nestabilitāte viņus ne vien nogurdinājusi, bet tā arī bremzējusi pilsētas attīstību.

“Persona, kura tikko iestājas savā amatā, – it kā iedziļinās, uzzina, pēc laika saprot, kā viņam pareizi rīkoties, kādā virzienā strādāt. Un te viņu tad nobīda, atkal nāk kaut kāda jauna persona, kura atkal velta laiku, lai iedziļinātos. Tātad mēs principā neko nedarām, mēs tikai tērējam laiku,” spriež daugavpiliete Sņežana.

“Mēs vēlamies mazāk kašķu. Un mēs vēlamies reālu rīcību,” atzīst “Latgales laiks” redaktore Liene Virza.

“Lai nebūtu nekādu strīdu un pretrunu domē. Tāpēc, ka mūsu pilsētas dome, manuprāt, ar to ir slavena visā Latvijā. Ļoti bēdīgi un ļoti skumji,” neslēpj daugavpiliete Olga.

Stabilitāti pēc vēlēšanām sagaida arī uzņēmējs Igors Saldugejs, kurš darbojas metālapstrādes nozarē. Viņa uzņēmums piedāvā laboratoriski pārbaudīt metāla un to konstrukciju stiprumu.

Igors zina gan metāla, gan arī pilsētas vājās vietas. Viņaprāt, vislielākais trūkums ir neizmantotais uzņēmējdarbības potenciāls, sevišķi ražošanas nozarēs.

“Iepriekš ļoti daudz uzmanības veltīja tam, lai pilsētu izdaiļotu, lai atvērtu jaunus veikalus un tirdzniecības centrus vai akvaparkus. Tā ir apkalpojošā sfēra. Lielāko daļu naudas tomēr būtu jāiegulda tieši ražošanas attīstībā,” stāsta uzņēmuma “FeNiCoGd” īpašnieks Igors Saldugejs.

Tas palīdzētu mazināt bezdarbu. Lai gan Daugavpilī tā līmenis ir mazāks nekā vidēji Latgalē, darbu nevar atrast daudz daugavpiliešu – gandrīz katrs desmitais darbspējīgais iedzīvotājs. Bez darba palikušie mēdz doties uz reģioniem, kur ekonomiskā aktivitāte ir lielāka vai arī labāku dzīvi meklē ārzemēs.

“Mūsu pilsētā ir daudz to, kas ir aizbraukuši uz ārzemēm, neatrodot šeit darbiņu, tāpēc… Būtu labi, ka atbrauktu atpakaļ,” spriež daugavpiliete Rita.

Uz ārzemēm pošas arī Maksims Roļščikovs, kurš šovasar absolvējis vidusskolu. Tiesa, iemesls Daugavpils pamešanai ne pavisam nav darba meklēšana, jo Maksims pats ir darba devējs. Viņš nolēmis studēt Nīderlandē, jo uzskata, ka tur varēs labāk apgūt uzņēmējdarbību.

“Var atrast vairāk cilvēku, kuri ir tieši ieinteresēti, kuri zina, kā tas starptautiskais bizness darbojas. Jo mēs eksportējam gandrīz visu produkciju uz Ameriku, uz Eiropu,” teic uzņēmuma “Exoy” īpašnieks Maksims Roļščikovs.

Maksima izveidotajā uzņēmumā top interjera dizaina objekti – dažāda veida viedās lampas. Atverot ražotni, viņš pārliecinājies par Daugavpils uzņēmējdarbības vides plusiem un mīnusiem.

“Šeit ir nedaudz grūtāk nekā Rīgā tāpēc, ka mums visi piegādātāji ir Rīgā. Bet šeit ir nedaudz zemākas cenas mūsu ražošanas telpai,” atzīst uzņēmējs.

Maksimam šīs ir pirmās vēlēšanas, kurās viņš tiesīgs balsot. Jaunais uzņēmējs vēlas, lai pilsētā būtu vairāk sakoptu vietu, kur pavadīt brīvo laiku. Arī citi satiktie daugavpilieši uzskata, ka jaunieši pelnījuši vairāk atpūtas vietu. Tāpat nepieciešami jauni bērnu rotaļu laukumu. Un ir vēl kāda sāpe.

“Lieta, kas nav pieļaujama Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, ir grants ceļi pilsētā,” stāsta laikraksta “Latgales Laiks” redaktore.

Daugavpiliešu vērtējumā, dome nepiedodami maz uzmanības veltījusi mikrorajoniem, kas palikuši novārtā.

“Protams, mūsu pilsētā ir jāaizdomājas, ka arī nomalēs, mazajos mikrorajonos dzīvo cilvēki. Tur ir ļoti slikti ceļi, spriežot pēc pašu iedzīvotāju atsauksmēm. Solīt jau sola daudz, bet es noteikti gribētu, lai vārdi saskan arī ar darbiem,” secinājusi daugavpiliete Olga.

“Jālabiekārto māju pagalmi – bedraini. Asfalts jālej, jālīdzina. Pati pilsēta jau skaista, attīstās, un pats tikko gāju, skatījos. Patīkami skatīties,” norāda daugavpilietis Gunārs.

Vietējie lepojas arī ar to, ka pilsētā nav bērnudārzu rindu. Taču ar bērniem saistīta problēma, kas rada īstas “zobu” sāpes.

“Vecāki pārdzīvo par to, ka bērnu nevar pierakstīt pie zobārsta. Un ar vārdu “nevar” es teiktu – tie ir divi trīs gadi. Vecāki ved savus bērnus ārstēties uz Krāslavu, Rēzekni un Rīgu. Un Daugavpilī šī problēma netiek risināta vairākus gadus,” atzīst laikraksta “Latgales Laiks” redaktore.

Cīņā par 15 deputāta vietām Daugavpils domē ir iesaistījies pusotrs simts kandidātu no desmit sarakstiem.

4 komentāri