Vietvaras 2021: cīņa par pievienošanu Valmieras novadam gan ar parakstu vākšanu, gan traktortehniku ielās

0 Komentāru

Kuros pagastos atstāt pārvaldniekus, bet kuros likvidēt, bet lai vienlaikus iedzīvotāji nejustu pakalpojumu pieejamības zudumu? Jau šobrīd tiek meklēts piemērotākais pārvaldes modelis jaunajam Valmieras novadam. Te arī nāksies līdzsvarot vairāku pilsētu vajadzības ar lauku interesēm. Vienlaikus Valmieras pilsētai jātiek līdzi savai straujajai izaugsmei ar trūkstošo mājokļu problēmu un nepieciešamību pēc jauniem bērnudārziem, stāsta TV3 Ziņas.

Valmieras novads būs otra lielākā pašvaldība valstī. Jaunveidojamais Valmieras novads iekļaus septiņus novadus – Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču. Iedzīvotāju skaits pārsniegs 54 tūkstošus. Kopējais budžets 112 miljoni eiro, dotācija no izlīdzināšanas fonda – teju 10 miljoni eiro. Rūjiena un Naukšēni pat cīnījās par pievienošanu Valmierai, iebilstot pret novadu reformas sākotnējo variantu – pievienošanu Valkai.

Ļaudis vāca parakstus. Sūdzējās valdībā. Zemnieki gatavojās izgāzt vircu pie Saeimas un pašvaldību ministrijas.

Kad pievienošana Valmierai izcīnīta, TV3 Ziņu uzrunātajiem rūjieniešiem sevišķu prasību topošajai domei nav. Valmiera jau tāpat vēsturiski izpratusi Rūjienas un Naukšēnu saimnieciskās vajadzības. Starp pašvaldībām līdz šim teju 30 jomās bijusi sadarbība.

”Deviņi saraksti būs, bet es noteikti balsošu par to pašu, par ko iepriekš. Es esmu ļoti apmierināts ar to, ko viņi dara. No tiem jaunajiem, man kā šeit dzīvojošajam, neviens nav pazīstams. Es meklēšu, ko es pazīstu no vietējiem cilvēkiem,” stāsta Rūjienas iedzīvotājs Roberts.

”Mums ir jāpacīnās, lai no mūsu puses kādus divus vai trīs deputātus dabūtu iekšā domē. Rūjienai un Naukšēniem trīs deputāti ir jādabū,” pārliecināts ir Naukšēnu iedzīvotājs Jānis.

”Balsošu par to sarakstu, kurā ir mūsu domes pārstāvji, Rūjienas domes pārstāvji. Gribas, lai mums kaut kas tiek. Bažas, tā kā novads būs liels, – lai mums kaut kas tiek un visu nepaņem tikai Valmiera,” savu satraukumu neslēpj rūjieniete Mārīte.

Prasībā tikt pievienotiem tieši naudīgajai Valmierai, nevis Valkai, reāli protesti ar traktortehniku ielās bija pirms gada bija Strenčos. Atbraukušais reģionālās attīstības ministrs un Saeimas deputāti Strenčos tika ”apēsti bez sāls”.

Līdzīgi kā Rūjienā, arī Strenčos šķiet ir vadmotīvs – galvenais bija panākt iekļaušanos Valmieras novadā, un viss pārējais būs labi.

”Ja tas budžets ir lielāks, un visi pagasti kopā, būs vieglāk strādāt. Ar lielākām naudām būs vieglāk strādāt. Nav tā, ka esi iespiests mazā kolhoziņā un nevari neko izdarīt,” pārliecināts ir Strenču novada iedzīvotājs Agris.

Valmieras novada domes 19 deputātu vietas iekāro 154 kandidāti no deviņām partijām. Vienā no sarakstiem gan ir tikai viens kandidāts. Valmieras reģiona laikrakstā pārliecināti, ka, visticamāk, nav gaidāma būtiska politiskā pārkārtošanās.

”Viņi jau laikus ir, kā lai saka, izrunājuši lietas, kuras viņi ir gatavi no savas puses dot kopējā katlā un ko, savukārt Valmiera viņiem varētu dot kopējā katlā pretī. Tāda neafišēta vienošanās, manuprāt, jau ir,” skaidro laikraksta ”Liesma” ekonomikas žurnālists Guntis Vīksna.

Savukārt Valmierā bāzētā ”Re.TV” žurnāliste uzskata, ka, tā kā pārstāvji no septiņiem līdzšinējiem novadiem ir dažādos sarakstos un balsotāji meklēs atpazīstamus vārdus, dome varētu būt politiski sadrumstalota. Tāpēc varētu nākties veidot plašāku koalīciju, kā arī vajadzēs meklēt kompromisus lēmumu pieņemšanā.

Apkārtējie novadi ir attīstījušies ļoti strauji. Katrs kārtīgi uzaudzējuši muskuli. Tagad ir jautājums, kas notiks, ja viņi visi savienosies kopā pie Valmieras – vai viņi spēs šos spēku noturēt un sev gūt un turpināt iepriekš aizsākto, vai tas pazudīs. Tas ir tas, kas, es pieļauju, uztrauc līdzšinējo novadu vadību un iedzīvotājus. Kas notiks tālāk perifērijā,” skaidro ”Vidzemes televīzijas”, ”Re:TV” žurnāliste Solvita Stara.

Valmiera ir Vidzemes industriālā galvaspilsēta ar nozīmīgiem eksportējošiem uzņēmumiem. Te ir arī Baltijā lielākais metālapstrādes uzņēmums – ”VALPRO”. Ražo degvielas kannas, ugunsdzēšamo aparātu korpusus. “VALPRO” atzinīgi vērtē Valmieras līdzšinējās domes ieklausīšanos Uzņēmēju konsultatīvajā padomē; pašvaldības pretimnākšanu, saskaņojot paplašināšanās būvniecību, ražotņu sakārtošanu. Jādomā gan par mājokļu pieejamību, lai strādniekiem būtu kur dzīvot.

Metālapstrādes uzņēmuma ”VALPRO” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings ir izpētījis partiju programmas, un ne viss tajās šķiet pieņemami: ”Viena no partijām ierakstījusi, ka plāno pārvietot ražojošos uzņēmumus no Valmieras uz perifēriju. Lai šādu uzņēmumu kā ”VALPRO” pārvietotu, vajadzīga summa ap 50 un 100 miljoniem. Šāda pārvietošana var ilgt gadu. Tas nozīmē, ka mūsu klienti būs atraduši citus piegādātājus.”

Valmieras rokgrupas ”Age of Stones” dalībnieks Jurģis Priedītis ir arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras biznesa inkubatora vadītājs. Lai vai kurš vadīs jaunā novada domi, uzņēmējiem svarīga līdzšinējā prognozējamība: ”Galvenais ir to visu turpināt un nemēģināt jaunajai varai tagad sevi pierādīt, visu veco noliekot malā un sākot visu būvēt pa jaunu. Tas ne pie kā laba nenovedīs.”

Viņš cer, ka vēl tik topošajā pašvaldības veidotajā rūpniecības un eksporta parkā jaunā dome radīs vietu arī jaunuzņēmumiem. Līdz šim biznesa sācējiem ļoti aktīvi palīdzot pašvaldības Attīstības aģentūra.

”Kāda palīdzība parasti ir nepieciešama jaunajiem uzņēmumiem, ir telpas – kad meklē telpas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Pašvaldībai ir pārskats par pieejamām telpām, un tādā veidā sadarbība notiek. Mums vēl ir arī pašvaldības grantu konkurss, kurā Valmieras, Kocēnu, Beverīnas, Burtnieku novadu uzņēmumiem ir iespēja saņemt līdz 10 tūkstošu eiro investīciju no pašvaldības ražošanas attīstībai, jaunu produktu izveidei,” stāsta Priedītis.

”Lielais Valmieras novads būs vēl jaudīgāks ražošanas, ekonomiskajā ziņā. Te liels pienesums būs topošajam Valmieras industriālajam parkam. Valmierai būs jaunas darbavietas. Līdz ar to prasīsies jauni īres nami cilvēkiem kur dzīvot. Prasīsies bērnudārzi. Vajadzēs adekvātu valsts palīdzību, lai to visu ātrāk varētu izdarīt,” skaidro laikraksta ”Liesma” ekonomikas žurnālists Guntis Vīksna.

Seda būs Valmieras novada sāpju bērns. Līdz šim Strenču novada sastāvā Seda īsti netika padarīta par dzīvošanai pievilcīgu vidi. Daži cer, ka Sedai atdzimt palīdzēs tie, kuri nespēj atrast mājokli Valmierā.

”Seda būs dzīvojamais fonds Valmierai. Gulēs šeit, bet brauks strādāt uz Valmieru,” pārliecināts ir Sedas iedzīvotājs Anatolijs.

”Man ir dzīvoklis šajā divstāvu namā. Vēlos, lai beidzot nomaina jumtu. Kaut ko reiz iesāka, bet tā arī līdz galam neizdarīja. Laikam naudas pietrūka,” neapmierināta ir Sedas iedzīvotāja Česlava.

Seda ir piecdesmitajos gados tukšā vietā radīta pilsēta kūdras purva strādniekiem, kas ievesti no Padomju Savienības malu malām. Tagad – daudz dzīvokļu stāv tukši.

Sedā ir vairāk nekā 90 pašvaldībai piederoši divistabu un trīsistabu dzīvokļu, uz kuriem cilvēki tiek aicināti dzīvot. Atsaucība līdz šim gan bijusi neliela. Ja interese ir, ikviens var doties uz Sedas pilsētas pārvaldi un pieteikties. Pašam gan nāksies mājokli remontēt.

0 Komentāru