Vietvaras 2021: Cēsu novadā apvienosies septiņas pašvaldības, uz vienu deputāta vietu 10 pretendentu

1 komentārs

Cēsu novadu paplašinās gandrīz līdz bijušā rajona robežām. Lai noskaidrotu, ko iedzīvotāji sagaida no jaunās domes un kā vērtē lielā novada veidošanu, uz Cēsīm devās TV3 Ziņas.

Jaunajā Cēsu novadā būs apvienojušās kopumā septiņas pašreizējās pašvaldības. Tajā dzīvos gandrīz 45 000 cilvēku. Budžets – 78 miljoni eiro. Dotācija no valsts sastādīs ap deviņiem miljoniem.

Cēsis nereti tiek salīdzinātas ar magnētu, jo tās pievilina no lielpilsētas kņadas nogurušos rīdziniekus, kuri arvien lielākā skaitā pārceļas uz dzīvi Cēsu pusē.

Pirms sešiem gadiem galvaspilsētu pametusi arī Līva Grāpe ar ģimeni: “Sapratām kaut kādā brīdī, ka Rīga tomēr mums nederēs kā ģimenei, jo ritms ir pārāk straujš.”

Netālu no Cēsīm, Skujenē atjaunojuši vīra vectēva māju, izveidojuši savu saimniecību. Viņa stāsta, ka viena no galvenajām priekšrocībām šeit ir vide, kādā aug bērni: “Bērni mums mācās mūzikas novirziena skolā. Un bērnudārzu apmeklē tepat Jāņmuižā, kur arī ir visas iespējas ar daudz pastaigām ārā mežā. Viņiem ir savs baseins, sava sāls istaba, sava dabas istaba, karsto smilšu istaba. Tādas iespējas, ka Rīgā mums būtu jāmeklē un jāvadā bērni pa visu Rīgu, lai mēs dabūtu gatavu to, ko mēs dabūjam gatavu šeit, Cēsīs.”

Taču aktuāla problēma ir dzīvesvietas pieejamība. Pieprasījums piedāvājumu pārsniedzot pat septiņas reizes. Tikai daļēji to izdevies risināt, ar pašvaldības atbalstu ceļot jaunas mājas. Tāpat ne visiem pa kabatai esot īres maksa.

“Man šķiet, ka Cēsīs ir ļoti daudz dzīvokļu, kuri netiek izīrēti vai apdzīvoti, vai apsaimniekoti tā paša iemesla dēļ, ka tie, kas vēlas izīrēt, nevar atļauties,” norāda uzņēmuma “Kurmītis” īpašniece Diāna Dančauska.

Viņa ir uzņēmēja un savas pilsētas patriote: “Kā man kādreiz viens klasesbiedrs teica: Cēsis ir Latvijas naba. Es pilnīgi piekrītu viņam.”

Bet no jaunās domes Diāna Dančauska sagaida lielāku atbalstu jaunu ražotņu atvēršanai: “Cēsis pozicionē sevi tā kā tūrisma pilsētu. Bet mēs, uzņēmēji, uzskatām, ka Cēsīs ir jāattīsta ražošana, jo neviena pilsēta nevar pastāvēt bez ražošanas. Ir jāizvērtē vienīgi tas, kādi veidi un cik ekoloģiska tā ir.”

Analizējot partiju programmas, laikraksta “Druva” redaktorei Andrai Gaņģei radušās cerības, ka uzņēmējdarbības vidē gaidāmi uzlabojumi: “Iepriekš vairāk bija runa par tādiem sociāliem jautājumiem, par komunāliem jautājumiem. Tad šoreiz tiešām ir tas ļoti uzsvars – uzņēmējdarbības attīstība.”

Savukārt neziņa ir par to, kā novadi spēs sadzīvot pēc apvienošanās. “Tas varētu būt arī tas lielākais klupšanas akmens tajā jaunajā novadā. (TV3: Tagad tad būs jāmācās dzīvot kopā.) Jāmācās kopā dzīvot, atrast to kopējo un to svarīgo, kā virzīties uz priekšu,” pauž vietējā laikraksta redaktore.

Minot līdzību ar dārzkopību, Līva Grāpe akcentē, – nedrīkst pieļaut, ka ārpus Cēsīm sāktie projekti paliek pusratā: “Tām rožu saknēm, kurām vajag gaisa piekļuvi, un tāpat aveņu stādiem, kurus vajag apravēt, un atkal no jauna uzjundīt tās lietas, kas jau ir veiksmīgi uzsāktas, turpinās. Un, kā lai saka, es ļoti ceru, ka tajā jaunajā sasaukumā cilvēkiem rūpēs ne tikai pilsēta, bet arī lauku teritorijas, ka viņi ar tādu degsmi pieies lauku teritoriju attīstībai.”

Pret lielā novada veidošanu ir Vecpiebalgā sastaptie iedzīvotāji. “Būs baigās auzas. (TV3: Kāpēc tā?) Cēsis neko nedarīs. 100%. (TV3: Bail, ka paliksiet atstāti novārtā?) Protams. Tā arī būs. Citādāk nebūs. Es neticu viņiem, nevienam deputātam. Viņi ir meļi,” saka Vecpiebalgas novada iedzīvotājs Andis.

“Tās naudas tiek dalītas tā kā vairāk tam centram, nevis nomaļus. Mūsu vadība – priekšsēdētājs un izpilddirektore – tomēr kaut kā sadala uz visiem mūsu mazajiem pagastiņiem,” norāda vietējā iedzīvotāja Zaiga.

Pēc vietējo domām, turpmāk būtu vairāk jādomā, kā piesaistīt jauniešus Vecpiebalgai. “Mums jau tā mazāk ir tās iespējas jaunajiem šeit strādāt un dzīvot, jo nav jau tās dzīvojamās platības,” teic Zaiga. “Kurš tad te paliks, ja jaunieši visi aizbrauks prom? Nebūs neviena tad. Tas jau ir svarīgākais,” piebilst Andis.

Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados Cēsu apvienotajā novadā iedzīvotāju skaits kopumā būs samazinājies vēl par aptuveni 20%. Bet sāpīgs temats Vecpiebalgā ir arī neasfaltētie ceļi.

“Asfaltu pirms 60 gadiem apsolīja liet. Vēl šodien nav. Un putekļi nāk, un neviens neliekas ne zinis,” teic Vecpiebalgas novada iedzīvotāja Sarmīte. Citu sūdzību gan viņai nav: “Man no pagasta neko daudz nevajag. Bet, ja vajag, tad ļoti labi nāk pretī. (TV3: Un vispār esat apmierināta ar dzīvi Vecpiebalgā?) Kur tad vēl labāk? Kur tad vēl labāk?”

Arī Līgatnē dzīvojošie nav ar mieru pievienoties Cēsīm. Savulaik šeit veiktajā iedzīvotāju aptaujā vairums paudis vēlmi apvienoties ar Siguldas novadu.

“Tieši Lejaslīgatnē ir daudz pensionāru. Ja viņiem kaut kādas lietas jākārto un jābrauc uz Cēsīm, tiem ir grūti,” problēmu ieskicē Līgatnes novada iedzīvotājs Jānis. Viņš uzskata, ka Līgatnes novadā būtu jāuzlabo infrastruktūra: “Ceļi, apgaismojums. Ļoti daudz ir izdarīts šajā laikā, bet ir jau vēl darbi, kā vienmēr un visur.”

Būtu arī jāsakopj nolaistās apkārtnes, saka Leonora, kura atbalsta apvienošanos ar Cēsīm: “Tur satiksme labāka. Un vienkārši tur viss ir pierastāk. Bet, iespējams, citiem cilvēkiem labāk patiktu Sigulda. Bet grūti pateikt, jo Sigulda jau pati par sevi ir tāds liels tūrisma centrs, bet Līgatne Cēsu novadā būs īpaša, manuprāt.”

Ar savu dzīvesvietu lepojas arī Tao Ma, kurš dzīvo Raiskumā: “Es domāju, ka šī ir viena no skaistākajām Latvijas vietām. Daba ir mežonīga, bet viss ir sakopts. Un cilvēki ir klusi un mierīgi – netrokšņo. Šeit ir viss, kas mums patīk dabā. Līdzās ir ezers, pašiem savs uzņēmums. Tepat arī dzīvoju.”

1990. gadu beigās viņš Latvijā ieradās no Ķīnas galvaspilsētas Pekinas, kur dzīvo vairāk nekā 20 miljoni cilvēku: “Atbraucot no Pekinas, Latviju uzskatīju par pilnīgiem laukiem. Bet pēc 16 gadiem Rīgā gribēju tālāk no pilsētas. Atbraucu uz Raiskumu – uz īstiem laukiem.”

Sievas dzimtajā pusē Raiskumā viņš atvēris viesnīcu un ķīniešu restorānu: “Es vēlos, lai viss būtu vismaz tā kā pirms pandēmijas. Lai varētu dzīvot daudz brīvākā vidē, lai varam apskauties, kopā pasēdēt, aiziet uz klubiem atpūsties. Lai atkal būtu normāla dzīve.” Uzņēmējs cer, ka nākamie domnieki pieņems tādus lēmumus, kas veicina ekonomikas attīstību.

Cēsu novadā iesniegti desmit saraksti. Konkurence šeit ir lielāka nekā vidēji valstī – uz viena deputāta vietu pretendē desmit kandidātu. Tomēr priekšvēlēšanu cīņā lieli asumi esot izpalikuši.

“Vidzemnieki jau ir vispār ļoti inteliģenti pēc savas būtības. Un tāda arī ir šī cīņa,” rezumē vietējā laikraksta redaktore.

1 komentārs