Vietvaras 2021: Bauskas iedzīvotājiem svarīgākais – ilgi solītā apvedceļa izbūve

4 komentāri

Turpinot jaunās Latvijas kartes iepazīšanu, TV3 Ziņas devās uz Bausku, kurai tagad pavienotas Rundāles, Iecavas un Vecumnieku pašvaldības. Šajā novadā arī, iespējams, lielākā pretestība reformai. Satversmes tiesā apvienošanos apstrīd divi no pievienotajiem novadiem.

Jaunizveidotais Bauskas novads turpmāk aptvers Bauskas, Rundāles, Vecumnieku un Iecavas pašvaldību teritorijas. Iedzīvotāju skaits – nepilni 42 000 cilvēku. Jaunā novada budžets – ap 58 miljoniem eiro, no kuriem gan deviņi miljoni ir palīdzība no bagātākām Latvijas pašvaldībām.

Reforma Bauskas novadu teritoriju palielinās teju trīs reizes un tagad tas, virzienā no galvaspilsētas, sāksies jau Iecavā, vien 30 minūšu braucienā no Rīgas robežas. Jaunizveidotajā novadā gan vēl daudz neskaidrā, jo Iecava ir starp tām pašvaldībām, kura reformu apstrīd Satversmes tiesā un kareivīgi noskaņoti arī paši iecavnieki.

Pērn vietējie vienojās arī protesta akcijās, aktīvi iestājoties pret apvienošanos ar Bausku. Viena no šādu akciju organizētājām arī vietējā sabiedriskās dzīves aktīviste un Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.

“Sākotnēji Pūces kungs teica, ka reforma ir vajadzīga, lai švakos novadus, tā teikt – pabērnus – pievienotu stiprajiem un arī viņus izceltu un tiem iedzīvotājiem palīdzētu dzīvot. Bet, kad sākās reforma, mēs redzējām, ka visi tiek slaucīti vienā maisā,” pauž Hauka.

Un vienā maisā ar Bausku, šejienieši ne par ko nevēlas būt. Sastaptie saka, novads esot pašpietiekams un sakārtots, tādēļ nav nevienam jāpievieno un, ja tomēr, tad pie Bauskas iet vēlas vismazāk. Vērtējot vietējo sacīto gan daudz arī pārspīlējumu.

“Ko mēs Bauskā? Iecava ir diezgan bagāta, salīdzinot ar Bausku. Man liekas Bauska ir nabadzīgāka nekā Iecava. Tā kā mēs visi Iecavas iedzīvotāji esam kategoriski pret. Bauskā tāpat, ne tur banka ir, ne tur kas. Iecavniekam vajag braukt uz Jelgavu uz banku. Ja tur būtu banka, būtu savādāk,” saka  Iecavas iedzīvotāja Inta.

“Mums novads ir pietiekami liels, un finanses pagastam pilnīgi pietiek. Mums pilnīga neatkarība ir no viņiem. Kam mums vajag Bausku, ja varam paši tikt galā. Mums vadība ir normāla, viss ir kārtībā. Tā kā mums nav vajadzība nekāda,” pauž vietējais iedzīvotājs Laimonis.

Tuvāk pierobežai atrodas Rundāles novads. Un no šejienes ir vēl viena sūdzība Satversmes tiesā. Un arī te vietējie pārliecināti – ar Bausku apvienoties nevēlas, jo labi ar visu tiekot galā paši.

“Mums laikam pat ir vairāk viss attīstīts nekā Bauskā. Mums, ja kaut kas top, tad ir līdz galam. Bauskā tur vienu ceļu, man liekas, taisa jau ceturto reizi. Jā, mums ir viss, savs dārziņš, sava skola, tagad arī domē visus sociālos pabalstus var kārtot, pat nav uz Bausku jābrauc,” teic Rundāles iedzīvotāja Gita.

Kādēļ tāda pretestība apvienošanai ar Bauskas novadu? Vietējā laikraksta “Bauskas Dzīve” žurnālists Uldis Varnevičs uzskata, ka stingrā pārliecība mazāk saistīta ar reālo situāciju mazajos novados, cik to, ka vietvaru vadības jau laikus sāka savu priekšvēlēšanu kampaņu.

“Sākot stāstīt, ka viņi, lūk, ir tie, kas aizstāves novadu, ka viņi ir tie, kas, ja tomēr apvienosies, pārstāvēs viņu intereses lielajā novadā. Un rezultātā pret lielo novadu ir diezgan liela negatīvā nostāja. Kas gan nemaina to, ka nākas visiem samierināties,” norāda Varnēvičs.

Bauskas apriņķī izteikti dominē lauksaimniecības zemes un novadā tā arī vadošā nozare. Šeit gan liels skaits nodarbināto, gan arī tieši zemnieku saimniecības budžetā ienes prāvas naudas summas. Zemnieki dāsni atbalstīt jau no valsts un Eiropas puses, taču nav tā, ka pilnīgi neko tie nesagaida arī no jaunās domes.

“Vietējiem zemniekiem būtu svarīgi ceļi un zaļais iepirkums – pārtikas produkti bērnudārziem un skolām. Ja pašvaldība vēlas, tā var ļoti sakārtot iepirkumus tā, ka ir bioloģiskais produkts vai tuvu izaudzētais produkts,” teic Hauka.

Un par ceļiem runā arī Vecumnieku novadā – vienīgajā vietvarā, kas pievienošanos Bauskai atbalsta. “Pārsvarā mēs braucam pa briesmīgu ceļu, kā veļasdēlis, pa tādu ceļu mēs visu laiku pārvietojamies. Vienā darba dienā man darba mašīna var ap 200 km tepat riņķī apkārt nobraukāt. Bet 200 km, tas ir gandrīz brauciens līdz Liepājai. Aizbrauciet pa grants ceļu līdz Liepājai, tad redzēsiet, kāda būs sajūta,” stāsta Vecumnieku novada uzņēmēju biedrības vadītājs Jānis Miklaševičs.

Tagad uzņēmējs ar cerību raugās uz jauno domi. Lielākas rūpes jāpievērš cilvēku noturēšanai uz vietas. Prognozes rāda, – turpmāko 10 gadu laikā jaunajā novadā iedzīvotāju skaits samazināsies par 16% un lielākais kritums sagaidāms tieši Vecumniekos. Tādēļ vietējais uzņēmējs saka, darbs šeit ir, taču lai noturētu cilvēkus šeit, jāsakārto arī vide, lai būtu patīkami gan iedzīvotājam, gan ērti uzņēmējiem.

“Ja mēs dzīvojam šajā teritorijā, mēs nodarbojamies ar uzņēmējdarbību, mums ir svarīgas arī apdzīvoto vietu ielas, ietves. Mums ir jābūt videi. Jo pašvaldība ir tā, kas veido to vidi, lai uzņēmējdarbība plauktu un attīstītos ir jābūt tai kopējai videi,” saka Miklaševičs.

Kas vēl svarīgi mazo novadu iedzīvotājiem? Par to daudz šeit nerunā, tomēr dažas lietas sadzirdam.

“Man ļoti svarīgs ir sociālais dienests. Man ir bērns ar īpašām vajadzībām un gribētu, lai vairāk atbalsta būtu. Ļoti problemātiski ir uz skolu aizbraukt, jo cilvēks ir ļoti īpašs, ar autobusiem mēs izbraukt nevaram – vienkārši netiekam autobusā iekšā,” vērš uzmanību Rundāles iedzīvotāja Monika.

“Manuprāt, viss ir ļoti skaisti, tīrs, sakopts. (TV3: Ko vajadzētu uzlabot?) Iespējams, tiešo satiksmi uz Bausku, to ceļu,” domā Vecumnieku iedzīvotāja Arta.

Bet – kas svarīgs pašiem baušķeniekiem? Un atbilde daudzos gadījumos viena – mums vajag apvedceļu. Šobrīd ik dienu tranzītā caur Bausku izbrauc liels skaits kravas automašīnu, radot troksni, vibrācijas un saulainākos laikapstākļos arī putekļus.

“Lai mēs redzētu un saprastu, ko nozīmē Bauskai apvedceļš, mēs šeit redzam, kā izskatās salīdzinoši nesen rekonstruētā fasāde Bauskas kultūras namam. Un tagad mēs vienkārši varam aiziet uz to fasādes daļu, kas atrodas uz ielas pusi. Un šeit jau viss ir pelēks, daļēji nodrupis,” vērš uzmanību laikraksta “Bauskas Dzīve” žurnālists.

Apvedceļa projektu virzīt sola teju visas Bauskas novadā kandidējošās partija. Šis gan ir valsts līmeņa, ne pašvaldības projekts. Tomēr šejienieši solās partijas turēt pie vārda, jo solījumus par apvedceļu dzirdējuši jau gadiem.

“Tas, tā kā es dzīvoju vecpilsētā, ļoti riebīga sajūta. Es arī necenšos pa kalna ielu iet, pa otru pusi eju. Bet es zinu, ka mana vecuma cilvēki jau no jaunības dienām runā, ka būs apvedceļš. Tā kā tas ir garš, garš, garš apvedceļš,” savās pārdomās dalās vietējā iedzīvotāja Tamāra.

“Variet nobraukt lejā paskatīties, kāds tur ceļš ir viss, tās akas. Un tas ir no smagajiem auto. To apvedceļu kungi jau gadiem sola, bet nekas jau nenotiek,” saka Bauskas iedzīvotājs Jānis.

Lai gan Satversmes tiesā divi novadi pretojas apvienošanai, vēlēšanas pašvaldību vadītājus tomēr Bauskā satuvinājušās. Trīs vietvaru – Bauskas, Rundāles un Iecavas – esošie mēri startē vienā sarakstā.

“Vai viņi šādā veidā mēģinās parādīt, ka šādi, kopā apvienojoties, varbūt no novadu pārvaldīs labāk, man ir grūti pateikt. Jo šobrīd tas viņus partijas retorikā tā īsti neizpaužas. Viņi vairāk akcentē to, ka viņi ir pieredzējušu politiķu saraksts,” pauž vietējā laikraksta žurnālists.

Un tikai Vecumnieku domes priekšsēdētājs domē centīsies iekļūt no citas partijas. Kopumā konkurence uz Bauskas domi sagaidāma starp sīvākajām Zemgalē – uz 19 domes krēsliem pretendē teju 200 kandidātu no deviņiem sarakstiem.

4 komentāri