Šajās vēlēšanās balsotāju aktivitāte bijusi vēl nepieredzēti zema

1 komentārs
Šajās vēlēšanās balsotāju aktivitāte bijusi vēl nepieredzēti zema
PAULA ČURSKTE, LETA

Šajās vēlēšanās balsotāju aktivitāte bijusi vēl nepieredzēti zema – kopumā Latvijā nobalsojuši 34,01% balsstiesīgo iedzīvotāju jeb aptuveni trešā daļa, vēsta “900 sekundes”.

Salīdzinājumam – 2017.gada pašvaldību vēlēšanās šajās pašās teritorijās vēlētāju aktivitāte bija 47%.

Šajās pašvaldību vēlēšanās tiesības balsot bija vairāk nekā 964 000 iedzīvotāju, taču šo iespēju izmantoja vien 327 900. Nedaudz naskāki vēlētāji bijuši Vidzemes novados – tur kopējā aktivitāte bija 36,61%, bet viskūtrāk uz iecirkņiem devušies vēlētāji Zemgalē – tikai 31,22%.

Aktīvākais šajās vēlēšanās bijis Preiļu novads – no 14 500 balsstiesīgo savu izvēli izdarījuši 6600 cilvēki jeb 45,43% – krietni virs vidējā valstī.3

Savukārt visnegribīgāk iespēju vēlēt izmantojuši Bauskas novada iedzīvotāji – aktivitāte bijusi vien 27,41%.

No lielajām pilsētām viskūtrākie bija liepājnieki – tikai 28,84% balsstiesīgo iedzīvotāju izdarīja savu izvēli, bet aktīvākie – Jūrmalas vēlētāji ar 39,45% aktivitāti.

Līdz plkst. 9 pilsētu un novadu komisijas ir apkopojušas provizoriskos rezultātus visos 775 (vai 774 no 775) vēlēšanu iecirkņos.

Pašvaldību vēlēšanas notika 40 pilsētās un novados. Vēlēšanas nenotika Rīgā, kur pērn rīkotas ārkārtas vēlēšanas, kā arī Rēzeknes un Varakļānu novados, jo ir atcelts lēmums par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam.

Ja palūkojamies uz lielajām pilsētām, tad lielākajā daļā no tām pārliecinošu uzvaru guvuši jau līdz šim valdošie politiskie spēki – tā ir noticis Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē.

Arī Valmierā un Ogrē, kam nu pievienotie apkārt esošie novadi, uzvarējuši esošo mēru pārstāvētie saraksti. Sarežģīta situācija veidojas Jēkabpils novadā, kur par varas dalīšanu būs jācīnās deviņām partijām.

1 komentārs