Ķekavas novadā lielāko balsu skaitu ieguvusi “Jaunā Vienotība”

0 Komentāru
Ķekavas novadā lielāko balsu skaitu ieguvusi “Jaunā Vienotība”
KASPARS KRAFTS, F64

Ķekavas novadā uzvarējusi pašreizējās pašvaldības priekšsēdētājas Viktorijas Baires pārstāvētā “Jaunā Vienotība” (JV), kas vēlēšanās ieguvusi 24,12% balsu.

No JV uz Ķekavas novada domi startē arī Raimonds Audzers, Andris Ceļmalnieks, Indra Priede un Arnolds Keisters.

Ar 20,13% balsu seko “Latvijas attīstībai”/”Izaugsmes” apvienotais saraksts. No tā uz vietām domē pretendē arī Juris Žilko, Rihards Gorkšs, Gatis Līcis un Irina Paegle.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) saņēmusi 15,3% balsu un tās līderi sarakstā ir Agnese Geduševa, Andis Damlics un Inese Jēkabsone.

Latvijas Zemnieku savienība ieguvusi 13,99% lielu atbalstu. LZS sarakstā pirmie kandidāti ir Aigars Vītols un Voldemārs Pozņaks.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/”Vidzemes partijas apvienotais saraksts saņēmis 9,32% balsu. No tā uz vietām Ķekavas domē pretendē arī Kristīne Legzdiņa un Valts Variks.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ieguvusi 5,04% balsu, un tās saraksta līderis ir Andris Vītols. Tas ir ievērojams atbalsta kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā, kad Ķekavā bija mazāks novads, – togad JKP uzvarēja ar 23% balsu.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešams, lai iekļūtu domē.

Jau ziņots, ka Vidzemē pašvaldību vēlēšanās augstākā aktivitāte novērota Saulkrastu novadā, kur nobalsojuši 3298 iedzīvotāji jeb 42,65% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Kopumā Vidzemē pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 144 630 iedzīvotāji jeb 36,6% no balsstiesīgajiem, kas ir lielākais rādītājs starp Latvijas vēsturiskajiem novadiem.

Virs valsts vidējā aktivitātes rādītāja, kas pēc aktuālajiem datiem ir 33,99%, Vidzemē nobalsojuši arī Ādažu novadā, kur balsis par kandidātiem atdevuši 6087 iedzīvotāji jeb 40,71% no balsstiesīgajiem, Jūrmalā nobalsojuši 14 480 iedzīvotāji jeb 39,4% no balsstiesīgajiem, Ogres novadā nobalsojuši 17 269 iedzīvotāji jeb 38,26% no balsstiesīgajiem, Siguldas novadā nobalsojuši 9113 iedzīvotāji jeb 38,18% no balsstiesīgajiem.

Tāpat virs valsts vidējās aktivitātes iedzīvotāji nobalsojuši Valkas novadā, kur vēlējuši 2474 iedzīvotāji jeb 37,83% balsstiesīgajiem, Valmieras novadā nobalsojuši 15 705 iedzīvotāji jeb 37,82% no balsstiesīgajiem, Mārupes novadā nobalsojis 8001 iedzīvotājs jeb 37,16% no balsstiesīgajiem, Cēsu novadā nobalsojuši 12 703 iedzīvotāji jeb 36,54% no balsstiesīgajiem, Alūksnes novadā nobalsojuši 4437 iedzīvotāji jeb 36,2% no balsstiesīgajiem.

Vienlaikus Ķekavas novadā nobalsojuši 7666 iedzīvotāji jeb 35,92% no balsstiesīgajiem, Smiltenes novadā nobalsojuši 5455 iedzīvotāji jeb 35,84% no balsstiesīgajiem, Madonas novadā nobalsojuši 8791 iedzīvotāji jeb 35,71% no balsstiesīgajiem, Limbažu novadā nobalsojuši 8407 iedzīvotāji jeb 34,98% no balsstiesīgajiem, Ropažu novadā nobalsojuši 7566 iedzīvotāji jeb 34,95% no balsstiesīgajiem.

Vienīgie novadi Vidzemē, kur šogad vēlētāju aktivitāte bijusi zemāka par valstī vidējo, ir Salaspils novads, kur nobalsojis 4691 iedzīvotājs jeb 32,45% no balsstiesīgajiem, Olaines novads – 3715 iedzīvotāji jeb 30,35% balsstiesīgo, kā arī Gulbenes novads – 4772 iedzīvotāji jeb 28,91% balsstiesīgo.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie apkopotie dati.

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 20 nobalsojuši 203 243 vēlētāji jeb 21,08% balsstiesīgo iedzīvotāju.

0 Komentāru