VBTAI vadītājs: Jāizsaka lielas cerības, ka nākamais mācību gads sāksies klātienē

4 komentāri

Jāizsaka lielas cerības, ka nākamais mācību gads sāksies klātienē, jo tas bērniem ir būtiski ne tikai jaunu zināšanu apgūšanas jautājumā, bet arī no socializēšanās prasmju apgūšanas viedokļa, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” norādīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšnieks Jānis Ābele.

Viņš atzina, ka šis Covid-19 pandēmijas gads ir nesis būtiskas izmaiņas bērnu psihoemocionālajā stāvoklī, jo skolas ir vieta ne tikai jaunu zināšanu apgūšanai, bet arī socializēšanās prasmju iegūšanai. Tāpēc inspekcijai šajā gadā bija jāsaskaras ar lieliem izaicinājumiem, jo bērni mentālajā ziņā bija kļuvuši par ķīlniekiem atsvešinātībai, brīžiem zaudējot pat elementāras saskarsmes prasmes.

Lasi vēl – Ministre: Mācību procesa nodrošināšanai klātienē nepieciešams vakcinēt vismaz 80% pedagogu

“Jāatzīst, ka Latvijā ir vairāki pirmklasnieki, kuri savus klasesbiedrus klātienē ir redzējuši tikai pāris nedēļas, tāpēc socializācijas prasmes būs jāapgūst no jauna,” piebilda Ābele.

Tomēr inspekcijas vadītājs uzsvēra, ka tagad socializācijas prasmju apgūšanā būtiska loma būs skolai un pedagogiem, jo būs vairākas lietas, kas jāveic no sākuma vai arī citādāk, lai gan pats būtiskākais ir panākt tādu situāciju, ka nākamais mācību gads var sākties klātienē.

Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinetā skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par provizoriskajiem risinājumiem klātienes mācību rīkošanai rudenī.

Lai mācības norisinātos klātienē, IZM par prioritāti jau vairākkārt virzījusi pedagogu vakcināciju. Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece pirmdiena intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma”, šāda mērķa sasniegšanai ir nepieciešams, lai vismaz 80% pedagogu vakcinētos pret Covid-19. Līdz 5. jūlijam 54% pedagogu bija vakcinējušies.

“Es domāju, ka līdz septembrim ir iespējams sasniegt maksimāli lielu vakcinācijas aptveri pedagogu vidū. Esam sagatavojuši priekšlikumus, kā motivēt vakcinēties šaubīgo pedagogu daļu. Tas ir skaidrošanas darbs, jo visiem ir jāapzinās, ka pats svarīgākais ir rudenī nodrošināt izglītības procesu klātienē,” sacīja ministre.

Tomēr uz jautājumu, vai pedagogiem vajadzētu noteikt obligātu vakcināciju, ministre atbildēja, ka izglītības nozarē strādājošie vakcinējas aktīvāk, it sevišķi situācijā, kad pedagogu vakcinācija tika sākta aprīlī, proti, tikai pirms vairāk nekā diviem mēnešiem. “Tāpēc obligāto vakcināciju izvēlēsimies tikai kā galējo rīcības scenāriju, kad jutīsim, ka vakcinācijas tempi starp pedagogiem krietni samazinās,” piebilda ministre.

Tāpat ministre jau iepriekš aģentūrai LETA ir paudusi, ka vakcinācija pret Covid-19 ir jāizmanto arī katram bērnam, kurš var vakcinēties. Protams, šajā gadījumā būtiski ir ievērot vecāku tiesības un lēmumu šajā jautājumā. Taču ministre cer, ka vecāki saprot situācijas nopietnību.

Jau ziņots, ka IZM pieļauj iespēju rīkot izglītojošas kampaņas ar epidemiologiem un imunologiem, lai skolotājiem un citiem izglītības jomas darbiniekiem skaidrotu neatbildētos jautājumus par vakcināciju pret Covid-19.

Muižniece iepriekš apliecināja, ka meklēs risinājumus, lai pārliecinātu šaubīgos izglītības darbiniekus par vakcināciju pret Covid-19. Viņa norādīja, ka viena no iespējām būtu izglītojošas kampaņas, kurās epidemiologi un imunologi varētu skaidrot vakcinācijas ieguvumus un nepieciešamību. Ministre apgalvoja, ka ir gatava iesaistīties skaidrošanā un izglītošanā par vakcināciju, jo viņas prioritāte ir nodrošināt klātienes mācības visām klašu grupām.

4 komentāri