Varakļānu jautājums: Levits sagaida ST sprieduma izpildi, lai neradītu konstitucionālo krīzi

0 Komentāru
Varakļānu jautājums: Levits sagaida ST sprieduma izpildi, lai neradītu konstitucionālo krīzi
AFP/SCANPIX

Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumus, jo pretējā gadījumā parlamenta rīcība radīs konstitucionālo krīzi, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts pirmā persona atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz viņam izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus, tādēļ, prezidenta ieskatā, ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.

Lasi vēl – Varakļānu novadu pagaidām varētu saglabāt kā neatkarīgu, Latgalei piederīgu novadu

Līdz ar Saeimas vakardienas balsojumu par pašreizējā Varakļānu novada piederību, kas ir pretējs 2021.gada 28.maija ST spriedumam, Valsts prezidents šodien sasauca koalīcijas frakciju pārstāvju apspriedi. Tajā piedalījās Arvils Ašeradens (JV), Jānis Dombrava (NA), Raivis Dzintars (NA), Marija Golubeva (AP), Juris Jurašs (JKP), Ainars Latkovskis (JV), Māris Možvillo (KPV LV) un Juris Pūce (AP).

Valsts prezidents norādīja, ka visi konstitucionālie orgāni savu darbību veic Satversmes noteiktajā ietvarā. Satversmes tiesas kompetencē ir lemt par Saeimas pieņemto likumu atbilstību Satversmei. Šajā spriedumā Satversmes tiesa konstatēja, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktais, ka pašreizējais Varakļānu novads turpmāk būs jaunizveidojamā Rēzeknes novada sastāvā, ir pretrunā ar Satversmi.

Apspriedes dalībnieki bija vienisprātis, ka konstitucionāla krīze nedrīkst tikt pieļauta. Tika apspriestas dažādas iespējas, kā no tās izvairīties. Viena iespēja varētu būt, ka Saeima tagad atkārtoti lemj par pašreizējā Varakļānu novada turpmāko piederību atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, un pēc tam, ar jaunu likumu, jaunizveidoto novadu robežas var tikt koriģētas. Cita iespēja varētu būt, ka pašreizējais Varakļānu novads pārejas periodā tiek saglabāts kā atsevišķa pašvaldība līdz jaunam Saeimas regulējumam.

Apspriedes dalībnieki vienojās, ka Saeima tagad aktīvi strādās pie tāda Varakļānu novada jautājuma risinājuma, kas nepieļautu konstitucionālo krīzi.

Kā ziņots, ST 28. maijā atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei.

Saeima pēc tam metās labot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, taču 31.maijā parlamenta sēdē atbalstīja deputātu Edmunda Teirumnieka (NA), Janīnas Kursītes, Janīnas Kursītes-Pakules (NA), Jura Rancāna (JKP), Andra Kazinovska un Jāņa Tutina (S) priekšlikumu, ka Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta tiktu iekļauti Rēzeknes novadā, tādējādi faktiski ignorējot ST spriedumu.

Vēlāk Saeima tomēr vēl nepieņēma gala lēmumu par Varakļānu nākotni un nodeva attiecīgos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā atpakaļ atbildīgajā Administratīvi teritoriālās reformas komisijā.

Savukārt Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (“Vienoti novadam”) paziņoja, ka varakļānieši ir neizpratnē par Saeimas rīcību, pirmdien nepieņemot gala lēmumu par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, tādējādi “klaji ignorējot Satversmes tiesas sprieduma izpildi” administratīvi teritoriālās reformas lietā.

0 Komentāru