Vaidere: ES Atveseļošanas fonds nevis “jāapgūst”, bet gudri jāiegulda

13 komentāri
Vaidere: ES Atveseļošanas fonds nevis “jāapgūst”, bet gudri jāiegulda
RŪTA KALMUKA, F64

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonds 1,82 miljardu eiro vērtībā nevis “jāapgūst”, bet gudri jāiegulda projektos ar ilgtermiņa efektu, lai Latvijas ekonomiku paceltu augstākā līmenī, tādu nostāju paudusi Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, ES tiek ieviests īpašs ekonomikas Atveseļošanas fonds, lai mazinātu pandēmijas sekas, kā arī atbalstītu reformas. 38% no Latvijai pieejamā finansējuma tiks atvēlēti Eiropas zaļā kursa ieviešanai, bet 21% – digitalizācijai. Nozīmīgas investīcijas plānotas arī reģionu attīstībā, zinātnē, veselības aprūpes un izglītības uzlabošanā.

Lasi vēl – EK apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā

Vaidere pavēstīja, ka tad, kad februārī parādījās sākotnējās ieceres šo līdzekļu izmantošanai, viņa norādījusi, ka tās jāpārskata, lai vairāk ieguldītu nākotnē un ES nauda pēc iespējas paliktu Latvijā. Tostarp politiķe vērsās pie ekonomikas ministra, lai mudinātu lielākus līdzekļus novirzīt ēku renovācijai. Viņas ieskatā, pozitīvi, ka valdība ieklausījās un plāns tika uzlabots.

“Piemēram, krietni vairāk tiks ieguldīts visu vecumu iedzīvotāju digitālajās prasmēs, kas ir būtiski, jo šajā jomā mūsu rādītāji ir zem ES vidējā līmeņa. Tāpat koriģēts sākotnēji pārlieku lielais uzsvars uz valsts pārvaldi, tā vietā papildu atbalstu piešķirot uzņēmējiem. Izdevās panākt arī lielāku finansējumu dažādiem energoefektivitātes pasākumiem, kaut gan uzskatu, ka tieši ēku atjaunošanai paredzētie līdzekļi joprojām ir nepietiekami, jo renovācija ir viens no Latvijas visnozīmīgākajiem uzdevumiem turpmākajos gados,” pauda Vaidere.

Viņa skaidroja, ka īsā laikā sagatavot veiksmīgu fonda izmantošanas plānu bija liels izaicinājums, tomēr Latvija uz citu valstu fona izskatās pietiekami labi – par to liecinot arī augstais Eiropas Komisijas (EK) novērtējums. Politiķe norādīja, ka bija ne tikai jāizstrādā kvalitatīvi reformu un investīciju priekšlikumi, bet arī jārīkojas strauji, lai nauda sasniegtu grūtībās nonākušās nozares pēc iespējas ātrāk.

“Mūsu plāns tika iesniegts kā viens no pirmajiem, kamēr, piemēram, Igaunija to izdarīja ar gandrīz divu mēnešu kavēšanos. Tas nozīmē, ka Latvija arī ātrāk – jau vasaras otrajā pusē – saņems priekšfinansējumu projektu uzsākšanai. Jāpiebilst, ka EP Ekonomikas komitejā izdevās panākt avansa maksājumu palielināšanu līdz 13% no kopējā apjoma, kas mazinās slogu uz Latvijas budžetu ekonomisko grūtību laikā,” atzīmēja EP deputāte.

No ES daudzgadu budžeta dalībvalstis garantēti saņem līdzekļus investīciju veikšanai, savukārt Atveseļošanas fonda piešķiršana balstīsies uz rezultātu sasniegšanu. Pretējā gadījumā līdzekļus var neizmaksāt. Pēc politiķes paustā, tas nozīmē, ka Latvijai priekšā ir liels darbs arī turpmākajos gados – būs jāizpilda izvirzītie reformu mērķi, lai ES finansējumu turpinātu saņemt. Viņa uzsvēra, ka fonds ir jāizmanto, lai ieguldītu cilvēkos un padarītu Latvijas tautsaimniecību efektīvāku, modernāku un videi draudzīgāku, tādējādi paaugstinot Latvijas labklājību ilgtermiņā.

LETA jau rakstīja, ka EK apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās – klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Vienlaikus ekonomikas transformācijai un produktivitātes reformām (inovāciju pārvaldība, privātā sektora pētniecības un inovāciju veicināšana, ieguldījumi pētniecībā, augstākās izglītības un zinātnes pārvaldība, karjeras veidošana pētniecībā) plānoti 196 miljoni, veselības aprūpei (slimnīcas un ambulatorās aprūpes infrastruktūra, cilvēkresursi, noturība, sabiedrības veselība) paredzēti 181,5 miljoni eiro, bet likuma varas stiprināšanai (ekonomiskās noziedzības apkarošana, tieslietu nozares apmācības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, valsts pārvalde, iepirkumi) plānoti 37 miljoni eiro.

EK norādīja, ka finansējums palīdzēs īstenot būtiskas investīcijas un reformas, kas būs izšķirošas, lai Latvija no Covid-19 pandēmijas atgūtos vēl spēcīgāka.

Komisija vērtēja Latvijas plānu, balstoties uz Atveseļošanās un noturības mehānisma regulā noteiktajiem kritērijiem. Komisijas analīzē tika ņemts vērā, vai Latvijas plānā paredzētās investīcijas un reformas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, palīdz efektīvi risināt Eiropas pusgadā uzsvērtos problēmjautājumus, stiprina izaugsmes potenciālu, palīdz veidot jaunas darbavietas un uzlabo ekonomisko un sociālo noturību.

EK secinājusi, ka Latvijas plānā 38% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem tiks atvēlēti pasākumiem, kas palīdz sasniegt mērķus klimata jomā. Plānā īpašs uzsvars likts uz ilgtspējīgu mobilitāti, paredzot investīcijas transporta tīklu modernizācijai Rīgas metropoles areālā. Plānots arī uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un modernizēt elektrotīklus. Turklāt plānā ir ietverti pasākumi, kas ļaus pielāgoties klimata pārmaiņām, proti, ir paredzētas investīcijas aizsardzībai pret plūdiem un pret ugunsgrēkiem.

Tāpat EK novērtējumā konstatēts, ka Latvijas plānā 21% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem ir atvēlēts pasākumiem, kas atbalsta digitālo pārkārtošanos. Tiek plānotas investīcijas pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs un valsts pārvaldes digitalizēšanā. Plānā ir paredzēts arī atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi un radīt labvēlīgāku pētniecības un inovācijas vidi, atvieglojot Latvijas dalību Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā. Ir iecerēts arī uzlabot digitālo infrastruktūru, izvēršot ļoti ātrdarbīgas platjoslas tīklus.

EK pauda viedokli, ka Latvijas plāns aptver plašu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt visas vai daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020.gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt problēmas tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde un uzņēmējdarbības vide.

“Šo plānu var uzskatīt par visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi tas sniedz pienācīgu ieguldījumu visos sešos Atveseļošanās un noturības mehānisma regulā minētajos pīlāros,” pauda EK.

Tāpat EK norādīja, ka Latvijas plānā ir ierosināti projekti septiņās Eiropai svarīgākajās jomās. Tie ir konkrēti investīciju projekti, kas risina visām dalībvalstīm kopīgas problēmas jomās, kurās iespējams radīt darbavietas un izaugsmi un kuras ir svarīgas, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Piemēram, Latvija ir ierosinājusi 95 miljonus eiro atvēlēt digitālo prasmju pilnveidošanai, lai līdz 2026.gadam 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes.

Novērtējumā arī konstatēts, ka neviens no plānā ietvertajiem pasākumiem nenodara būtisku kaitējumu videi, tādējādi ievērojot Atveseļošanās un noturības mehānisma regulas noteikumus.

“Latvijas izveidotās kontroles sistēmas tiek uzskatītas par pietiekamām, lai spētu aizsargāt Savienības finanšu intereses. Plānā ir sniegtas ziņas par to, kā valsts iestādes novērsīs, atklās un izbeigs interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu saistībā ar līdzekļu izmantošanu,” klāstīja EK.

Ja Eiropas Padome plānu apstiprinās, Latvijai varēs izmaksāt 236 miljonus eiro priekšfinansējumu. Tas atbilst aptuveni 13% no visas summas, ko pieprasījusi Latvija.

Lai EK apstiprinātu turpmāko daļu izmaksu, jābūt pienācīgi izpildītiem atveseļošanas un noturības plānā norādītajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, kas apliecina progresu investīciju un reformu īstenošanā.

Atveseļošanas fonds jeb “Recovery and Resilience Facility”, ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

13 komentāri