Vai Latvijas ozoli ir apdraudēti? Turpina izplatīties bīstama slimība

3 komentāri

Latvijā turpina izplatīties bīstama slimība – akūtā ozolu kalšana. Pirmo reizi Talsu pusē to atklāja pirms četriem gadiem, un šajā laikā kaite izplatījusies jau pa visu Latviju. Lai gan joprojām nav skaidrs, kā slimība ceļo no koka uz koku un kā to varētu ierobežot, eksperti uzskata, situācija vēl neesot kritiska. Tomēr tās attīstībai esot jāseko līdzi.

“Brūcītes ir ļoti nelielas, tumšas. Ja tās ir aktīvas, tās ir arī mitras.” Valsts meža dienesta eksperts Oskars Zaļkalns rāda vienu no pazīmēm, kas norāda, ka koks slimo ar akūto kalšanas kaiti. Pa nelielām plaisām ozola mizā tek tumšs, lipīgs šķidrums jeb eksudāts.

“Ja šī slimība ir ļoti aktīva, tad tas izdalās, var patecēt uz leju. Un tad garums var būt 18-20 centimetri. Bet jebkurā gadījumā tā ir šaura mizas plaisā,” skaidro meža dienesta eksperts.

Ozolu kaite, kas izraisa to kalšanu, pirmo reizi Latvijā atklāta 2017. gadā. Lai gan slimība novērota arī citur Eiropā, joprojām par to vairāk jautājumu nekā atbilžu. Zinātnieki gan izpētījuši, kalšanu izraisa baktērija. Tomēr, tiek pieļauts, ka slimība attīstās vairāku faktoru, ne tikai baktēriju ietekmē.

“Divas baktērijas ar tādu krāšņu nosaukumu Brenneria goodwinii un Gibbsiella quercinecans, kuras ir vienas no patogēnas šai slimībai. Un nebūt nevaram vainot tikai šīs baktērijas. Tas var būt sausums, tie var maijvaboļu kāpuru uzlidojumi, tā var būt miltrasa. Un visu šo faktoru kopumā ozols novājinās, zaudē šo enerģiju, un sākas šī kalšana,” norāda Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Nacionālās fitosanitārās laboratorijas vadītāja Gunita Bokuma.

Visplašāk slimība ir izplatījusies Talsu paugurainē. Tomēr zinātnieki joprojām lauza galvu, kā var būt tā, ka viens ozols ir slims, kamēr turpat blakus esošais koks joprojām ir pilnībā vesels.

“Blakus esošiem mēs te varētu apspēlēt kukaiņu fonu, kādu tauriņu, kādu putnu. Bet, kā Latvijā tā rodas kādā citā vietā, tas ir atklāts jautājums,” norāda meža dienesta speciālists.

Četru gadu laikā kopš pirmajiem atklātajiem saslimšanas gadījumiem Talsu pusē ozolu kalšana novērota dažādās Latvijas vietās. Labā ziņa – tie joprojām ir vien atsevišķi koki vai nelielas to audzes, ne veseli ozolu mežu masīvi.

“Slimība var skart jebkuru ozolu – dabiskās, mākslīgās ekosistēmās, tas var būt piemājas dārzā, var būt uz lauksaimniecības zemes vientuļš ozols, tas var būt parkos. Jebkuru,” vērš uzmanību VAAD pārstāve.

Ozolu akūtā kalšana pirmo reizi tika atklāta Lielbritānijā 2000. gadu sākumā. Tur novērots, ka ozoli pēc slimības atklāšanas četru piecu gadu laikā iet bojā. Tomēr šāda tendence Latvijā nav novērota. Koki slimo, tomēr masveida kalšana nenotiek.

“Apmēram 40% slimības skarto koku atveseļojas. Un nebūt nav tā, ka, ja koks ir saslimis, tas aizies bojā. Tā nav. Bet, protams, ir gadījumi, kad koks aiziet bojā,” teic Bokuma.

“Neteiksim, ka ozoli mums pazudīs. Ozols to brūci var arī aizaudzēt, un pagājušajā gadā mēs pat negājām apsekošanu, jo nebija tādu izteiktu pazīmju. Protams, ozolu var apdraudēt vesela rinda citu mikroskopisko sēņu, kas viņiem var būt pat bīstamāka par šo baktēriju.”

Latvijā pēdējos gados atklātas arī citas bīstamas koku kaites. Piemēram, Zirgkastaņu bakteriālais vēzis, kā arī kāda sēne, kas iznīcina ošu audzes.

3 komentāri