Uzvilkt goda drānas valsts svētkiem par godu! Tautastērpu gājienam gatavojas Ķesteru ģimene Smiltenes pusē

2 komentāri

Uzvilkt tautas tērpu par godu Latvijai! Jau piektais gads, kopš aizsākta šāda tradīcija, organizējot tautas tērpu gājienu. Vienīgi pandēmija ieviesusi savas korekcijas. Arī šogad gājiens būs, bet tas gan pārcēlies uz virtuālo vidi. Ikvienam savu goda kārtu iespējams izrādīt sociālajos tīklos. Notikumam par godu gludina un pošas arī Ķesteru ģimene, kur tautas tērps ir augstā cieņā jau vairākās paaudzēs.

TV3 Ziņas viesojās Smiltenes pusē – Grundzāles pagasta lauku mājās, kur vienā istabā Latvijas svētkiem par godu izkārtoti trīs paaudžu tautas tērpi. Turklāt šajās mājās tos prot ne tikai valkāt un turēt godā, bet arī darināt!

“Šis ir mans kāzu tērps! Viss balts. Esmu vidzemniece. Vīramāte izšuva trīs metrus. Viss ir tapis speciāli,” stāsta Baiba Ķestere.

Viņa pati ir horeogrāfe, tautas dejās jau no trīs gadu vecuma. Mīlestība pret tautas tērpu tur arī izkopta un veidojusies: “Izspūrusi nav kārtīga meita! Man vienmēr bija sapnis izaudzēt garus matus.  Meitai tagad ir kā man būtu gribējies.”

Matiem jābūt gludi savāktiem, tad var galvā celt galveno rotu. Kroņus un vainagus Baiba darina pati, bet kāzu rotai gan līgava nedrīkstot pirkstu pielikt, tā nu grezno kroni pēc Baibas norādēm darināja vedējmāte: “Tērps ir bagātība. Nezinātājs nepateiks. Izmaksā kā kārtīga kāzu kleita. Ne 100, ne 200 eiro. Jo neredzētāk gribi, jo dārgāk maksās.”

“Villaine – tāpat kā ar Rīgu, nekad nav gatava. Man bērnībā bija pasaku grāmata ar tautumeitu uz vāka. Skatījos un domāju – jā, ļoti skaisti!”

Baibai laimējies atrast radniecīgu dvēseli – vīrs Roberts arī audzis dejojot, un šīs saknes tālu nav jāmeklē. Dejo un mīl tautastērpus visa viņa ģimene.

“Šeit viena veste, vēl otra… Katrs atšķiras. Šos tērpus sāku gatavot šai istabā Ar rokdarbiem esmu piedzimusi, meita arī nu jau sāk nodarboties,” stāsta Baibas vīramāte, deju kolektīva ”Rieda” vadītāja Inga Ķestere.

No pogām, kas izgatavotas no santīmiem, līdz sīkākajai lentei un pērlītei. Par katru no tērpiem ir savs stāsts.

“Dejotājiem iemāca, ka uzvelc – muguru iztaisno! Nākas dejotājus mācīt – novelk brunčus un slauka grīdu. Sakām, ka ar daudziem eiro slauka grīdu. Arī ar vainagiem. Valkās vairākas paaudzes.”

Inga izrāda, cik dažādi mazajā Latvijā esam! No vidzemnieču smalkajiem rakstiem līdz kurzemnieču krāšņumam. Mazā Dārta šādā vidē aug jau no pirmajām dienām.

Kad visi saposti, spītējot vējam un lietum, var iziet līdz klētij iemūžināt ģimenes foto. Tautas tērpu gājiens arī šogad notiek virtuāli – katram uzvelkot tautas tērpu Latvijai par godu un publicējot bildi sociālajos tīklos.

Tie ir svētki arī pašiem, jo ikdienā audumi rūpīgi jāglabā prom no acīm – tumšā skapī, lai krāsas neizbalē. “Tā ir milzīga kultūras vērtība. Raksturo kā tautu. Ar to mēs atšķiramies. Kāzas tautas tērpā likās pats par sevi. Ja gribējām latviskas kāzas… Man nebija citu domu,” teic Roberts.

Robertam un Baibai iemesls atkal sajusties kā pirms septiņiem gadiem, kad tieši šeit – vecāku mājās – svinētas kāzas.