Uz Daugavas uzbūvētie HES teju pilnībā iznīcinājuši lašu dabisko nārstu; upi glābj ar zivju audzētavās pavairotiem lašiem

1 komentārs
Uz Daugavas uzbūvētie HES teju pilnībā iznīcinājuši lašu dabisko nārstu; upi glābj ar zivju audzētavās pavairotiem lašiem
ULDIS ĀBOLIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Uzsilstot ūdenim, upēs šonedēļ sākusies zivju audzētavās izaudzēto lašu un taimiņu mazuļu palaišana savvaļā. Zivju resursu atjaunošanas programma sevišķi svarīga Daugavai. Uzbūvēto HES dēļ laši vairs nespēj upē vairoties dabiski.

Valsts zinātniskā institūta “Bior” piecās zivju audzētavās katru gadu izaudzē, ielaiž upēs un ezeros ap 14 miljoniem dažādu zivju sugu mazuļu un kāpuru.

Otrdien 24 000 lašu mazuļus audzētavā Tomē sasmēla pārvešanai uz izlaišanas vietu Daugavā pie Mangaļsalas pēc “Latvenergo” pasūtījuma. Tā tiek pildīta gadskārtējā prasība kompensēt hidroelektrostaciju nodarīto postu zivju resursu dabīgās atjaunošanās procesam. Pirms HES izbūves Daugava bijusi svarīgākā lašupe Baltijā.

“Mēs katru gadu vairāk nekā sešus miljonus zivju mazuļu un kāpuru izlaižam upē. Naudiski šai aktivitātei tērējam vairāk nekā vienu miljonu eiro,” stāsta ”Latvenergo” HES tehniskais direktors Andris Zēģele.

Visiem mākslīgi izaudzētajiem un ielaistajiem lašiem un taimiņiem ir nogriezta taukspura, lai pētniecības procesā varētu atšķirt mākslīgi izaudzētās zivis no tām, kas ir brīvi vairojušies savvaļā. Zinātniskais institūts “Bior” nārsta laikā Daugavā veic pētījumus, jo laši atgriežas nārstot dzimtajā upē.

“Faktiski Daugavas gadījumā 99% ir ar nogrieztām taukspurām, tas nozīmē – tie ir mūsu audzētavās izaugušie. No tā var secināt, ka Daugavā dabīgā nārsta faktiski nav, jo Rīgas HES dēļ lasis uz nārstu netiek. Ja nebūtu mūsu zivju audzētavas, tad laši kā suga vienkārši nebūtu,” pauž valsts zinātniskā institūta “Bior” zivju audzētavas “Tome” vadītājs Ivars Putviķis.

Lašiem nogrieztā taukspura ir atpazīšanas zīme arī makšķerniekiem. “Makšķernieki drīkst paturēt audzētavu zivi, bet ļausim dabiskam lasim dzīvot tālāk, un vairāk aizsargāsim dabisko populāciju,” norāda “Bior” vadošais pētnieks Didzis Ustups.

Zivju mazuļus vispirms ielaida murdos, kurus nogremdēja Daugavā aptuveni trīs metru dziļumā. Tas tamdēļ, lai no audzētavām atvestie mazuļi pierastu pie dziļuma. Lai pasargātu no kaiju uzbrukuma, murdus atvērs un laša bērnus savā vaļā upē palaidīs tikai pusnaktī. Pie Ziemeļu mola bākas.

“Viņiem pašiem jāsāk meklēt barība, jāsāk slēpties no plēsējiem un jāsaprot, kas ir reālā dzīvē. Nevis vairs ber barību uz galvas, bet jāmeklē pašam,” skaidro zivju audzētavas vadītājs.

Zivju resursu papildināšana Latvijā tiek īstenota kopš 1885. gada, kad Latvijā tika izveidots pirmais specializētais lašu kāpuru inkubators. Latvijas zivju audzētavas ir pieprasītas ārvalstīs. No “Bior” lašu mazuļus iepērk Vācija, Polija, Lietuva un Igaunija.

1 komentārs