Svelme pieņemas spēkā: Latvijas austrumos un centrālajā daļā izsludināts sarkanais brīdinājums

1 komentārs
Svelme pieņemas spēkā: Latvijas austrumos  un centrālajā daļā izsludināts sarkanais brīdinājums
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Piektdien un sestdien valsts austrumu un centrālajā daļā – Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Sēlijā – spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izsludinātais sarkanais brīdinājums par svelmi līdz +33 grādiem.

Arī Rīgā oranžais brīdinājums nomainīts pret sarkano jeb augstākā līmeņa brīdinājumu. Piektdien un sestdien gaisa temperatūra galvaspilsētā sasniegs +32 grādus, bet naktī gaiss nebūs vēsāks par +20 grādiem.

Lasi vēl – Peldēšana vasarā ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem. Kādi ir elementārākie drošības līdzekļi?

Kurzemē spēkā oranžā līmeņa brīdinājums par karstumu līdz +27..+31 grādam.

Šovasar jau otro reizi Latvijā izplatīts sarkanais brīdinājums svelmes dēļ; iepriekš tas bija spēkā 21.-23.jūnijā.

Daudzviet valsts centrālajā daļā – galvenokārt Vidzemes rietumu pusē, tai skaitā Rīgā – spēkā arī dzeltenais brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos.

Jau ziņots, ka pēc neliela atslābuma svētdien karstums Latvijā nākamnedēļ no jauna pastiprināsies – gaisa temperatūra var sasniegt +35 grādus, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Lai pasargātu sevi no karstuma dūriena, nevajadzētu sauļoties laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz +30 grādu. Dienas vidū no saules vasarā jāsargājas arī tad, kad gaiss nav karsts, jo ir augsts ultravioletais starojums.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pirms došanās ārā aicina uzklāt saules aizsarglīdzekli. Aizsarglīdzeklis jāuzklāj bagātīgi – aptuveni 35 mililitrus jeb divas ēdamkarotes visam ķermenim, kā arī atkārtoti tas jāuzklāj ik pēc divām stundām vai biežāk. Vienlaikus SPKC uzsver, ka aizsarglīdzekļa lietošana nav paredzēta tam, lai varētu ilgāk atrasties saulē.

Lai nepieļautu ultravioletā starojuma negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp kataraktas veidošanos, jānēsā saulesbrilles.

Peldēties ieteicams īpaši tam paredzētās peldvietās. Peldoties neatbilstošās ūdenstilpēs, pastāv risks inficēties ar dažādām infekcijas slimībām, jo ūdens tādās vietās var būt piesārņots ar notekūdeņiem, dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem, uzsver SPKS. Tāpat nedrīkst peldēties pēc alkohola lietošanas vai stipras sakaršanas saulē. Ūdenī vispirms vislabāk iebrist, jo tikai tā var pārliecināties par ūdenstilpes pamatu. Nekādā gadījumā nedrīkst lēkt ūdenī no augstuma uz galvas vai kājām.

SPKC aicina arī uzmanīties no kukaiņiem. Dabā ir sastopamas ērces, tāpēc jālieto līdzekļi aizsardzībai pret tām. Jāsargājas arī no lapsenēm un bitēm, uzraugot, lai šie lidoņi neiekļūst dzērienā vai ēdienā.

Savukārt drošas pārtikas izvēle un rūpīga roku mazgāšana ir svarīga, lai sevi pasargātu no akūtām zarnu infekcijām un citām slimībām. Ja roku mazgāšanai ūdens un ziepes nav pieejami, jāizmanto roku dezinfekcijas līdzekļi. Ja, dodoties uz pludmali, ir vēlme ņemt līdzi gatavu ēdienu, jāizvēlas tādi produkti, kuru uzglabāšanai nav nepieciešams nodrošināt noteiktu temperatūras režīmu un kas nebojājas. Dārzeņi un augļi jānomazgā mājās tekošā ūdenī. Jānodrošinās ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jo dabīgajās ūdenskrātuvēs esošo ūdeni dzert nedrīkst – tas var būt piesārņots ar dažādiem slimību izraisītājiem.

Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt, ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, norāda SPKC.

1 komentārs