Stājas spēkā jauns Dzīvojamo telpu īres likums. Kas jāzina iedzīvotājiem?

12 komentāri

No 1. maija stājās spēkā jauns likums, kas paredz vērienīgais izmaiņas dzīvojamo telpu īrnieku un izīrētāju savstarpējo attiecību regulējumā. Ar to saistītas lielas cerības mājokļu īres tirgus izaugsmē, uzlabojot nekustamo īpašumu īpašnieku pozīcijas.

Darbs un cerības tikt pie jauna regulējuma īrnieku-izīrētāju attiecībām ilga gadiem. Kāpēc? Ekonomikas ministrija ir pārliecināta, ka līdzšinējais nebija līdzsvarojis abu pušu risku un bija pārlieku par labu īrniekam. Lai gan šķietami galīgi neizklausās slikti, regulējums rezultējies strauji novecojošā dzīvojamā fondā, zemā iedzīvotāju mobilitātē un neaktīvā īres tirgū. Potenciāli attīstītāji vai īpašnieki nebija gatavi pie šādiem nosacījumiem investēt nekustamajā īpašumā. Kas tad īsti mainīsies?

Par galveno Ekonomikas ministrija sauc principu “pirkums lauž īri”. Attiecībā uz visiem līgumiem, kas būs noslēgti no maija, ja īpašums tiks pārdots un īres līgums nav ierakstīts Zemesgrāmatā, īrniekam būs jāiet prom. Ja līgums iegrāmatots, tas būs saistošs arī jaunajam īpašniekam.

Ieinteresēti reģistrēt līgumu būs arī izīrētāji, jo tad tiem būs atvieglota procedūra īrnieka izliekšanai, ja tas nemaksā īri vai nepamet telpas pēc līguma beigām. Līdz šim tas varēja prasīt gadiem, kas bijis liels šķērslis dzīvokļu īres tirgus attīstībai. Īres līguma ierakstīšana zemesgrāmatā būs vienkāršota un bezmaksas. Jautājums, protams, kāds īrniekam labums no tā.

“Tiešu un tūlītēji redzamu ieguvu šķietamu nav, bet mēs saprotam, ka katrs risks, kas gulstas uz izīrētāju, kaut kās atspoguļojās. Vai tas tiek iekļauts cenā, vai vispār netiek laisti apgrozībā īpašumi, vai, piemēram, ir noteikumi, ka īres līgums ir tikai gads,” saka Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem spēkā būs piecu gadu pārejas periods, kurā īres līgumattiecības būs saistošas arī īpašnieka maiņas gadījumā.

Ņemot vērā vērienīgās izmaiņas no rītdienas, šodien konferenci rīkoja nekustamo īpašumu attīstītāji, prognozējot investīcijas īres dzīvokļu būvniecībā un nozares attīstību turpmākajos gados. Līdzšinējais regulējums esot paralizējis tirgu zemākas cenas segmentos.

“Atradās, teiksim tā, pelēkajā zonā. Neviens no tiem, kas nodarbojās ar šo īres tirgu, septiņus gadus netiesājās. Tad arī esam dzirdējuši gadījumus par aizmetinātām durvīm, atslēgtiem visiem komunālajiem pakalpojumiem. Spēcīgas miesas būves kungi, kuri ierodas, apsēžas pie brokastu galda un saka, ka arī šeit tagad padzīvos.”

Jaunais regulējums gan saskāries ar pārmetumiem par spēcīgu lobija ietekme. Piemēram, iepriekš jau bažas pauduši denacionalizēto namu mājokļu īrnieki, kuriem īres līgumi ar ilgiem termiņiem un nav plānā meklēt jaunu mājvietu. Ekonomikas ministrija gan mierina, ka budžetā paredzēti līdzekļi pabalstiem šādiem gadījumiem.

Jaunais likums arī pieliks punktu beztermiņa īres līgumiem, paredzēs, ka īres maksu varēs paaugstināt, tikai ja līgumā atrunāti konkrēti principi tam, piemēram, sasaiste ar inflāciju, kā arī citas izmaiņas.