Savāds loms Daugavā: vai Latvijā sākuši vairoties Ķīnas cimdiņkrabji?

3 komentāri

Savādu lomu noķēruši zvejnieki Daugavā, starp Vanšu un Akmens tiltu. No ūdens tika izvilkti vairāk nekā 100 palielu krabju, kas nodoti izpētei Latvijas Hidroloģijas institūtā. Savādo lomu apskatīt devās “900 sekundes”.

Hidrobioloģes Solvitas Strāķes spainī atrodas pāris kilogrami Ķīnas cimdiņkrabju. Sugu noteikt esot bijis diezgan viegli – šo dzīvnieku priekšējās spīles klātas ar apmatojumu.

Ķīnas cimdiņkrabji Latvijas ūdeņos esot ieceļojuši arī agrāk. Bet nekad vēl neesot sastapti tik lielā skaitā. Nēģu murdos divās dienās noķerti 120 krabju.

Labā ziņa ir tā, ka arī Latvijā noķerti krabji ir ēdami. No viņiem, piemēram, var izvārīt garšīgu zupu. Gaļas viņos gan esot maz, jo tā ir maza suga.

Bet visvairāk zinātniekus pārsteidz tas, ka cimdiņkrabji ir ļoti dažāda izmēra, kas vedina domāt, ka viņi, iespējams, sākuši vairoties Latvijā.

Līdz šim gan uzskatīts, ka Latvijas piekrastes jūras ūdens cimdiņkrabjiem neesot piemērots, jo neesot pietiekami sāļš. Lai varētu nodrošināt cimdiņkrabjiem iespēju radīt pēcnācējus, ūdens sāļumam jābūt ap 25-35 gramiem sāls litrā, bet Latvijā šis rādītājs ir piecreiz mazāks. Tāpēc hidrobioloģe izvirzījusi versiju, ka šoreiz pie vainas ir kuģu satiksme.

“Iespējams ka tie kuģi ar balasta ūdeņiem ir uzņēmuši šo te ūdeni, kur atrodas mazie krabju kāpuri. Un viņi šeit, tātad noplūdinot šo te balasta ūdeni, iespējams, izaug šajā saldūdenī. Un tāpēc mēs varam atrast dažādas attīstības stadijas. Bet man šī teorija vēl ir jāpārbauda. Lai saprastu, vai šeit pie mums varētu izaugt,” norāda hidrobioloģe Solvita Strāķe.

Pašlaik Latvijā ir regulāri sastopamas divas invazīvās krabju sugas: Ķīnas cimdiņkrabji un pavisam mazie dubļu krabji. To populācijas lielums Latvijā gan esot mazs, tomēr tie jau kļuvuši par vietējiem iemītniekiem mūsu valsts ūdeņos.

“Es domāju, ka dubļu krabji šeit vairojas. Noteikti. Jo viņi ir pārāk mazi, lai norāpotu kaut kādus lielus attālumus. Tā kā noteikti, ka viņu dzīves cikls šeit ir piemērojies,” saka hidrobioloģe.

Pagaidām vienīgā zināmā skāde, ko nodara invazīvie cimdiņkrabji – viņi bojā tīklus un ēd zvejnieku noķertās zivis. Savukārt dubļu krabji kļuvuši par pašmāju zivju uztura daļu. Piemēram, tie bieži ir sastopami asaru kuņģos, kuru sastāvu pēta zinātnieki. Pagaidām vēl nav zināms, vai šī ēdienkarte kaut kā ietekmēs Latvijas zivju veselību.

3 komentāri