Ronenes Irbes ceļojums: ar piestiprināta raidītāja starpniecību viņas gaitām var sekot līdzi ikviens

0 Komentāru

Rīgas zoodārzā dzimusī ronene Irbe turpina apceļot pasauli, par to liecina saņemtie raidītāja signāli. Ar savvaļas dzīvi vien četru mēnešu veca roņu mātīte tiek galā itin abi, un viņas gaitām internetā var sekot ikviens interesants.

Irbe ir pirmais Latvijas ronis, kam pie kažoka tika pielīmēts īpašs raidītājs. Šis aparāts, kas caur satelītu sūta signālu ikreiz, kad tā antena atrodas virs ūdens. Dati liecina, ka sākumā ronene Irbe uzturējās Latvijas piekrastē, tad devās uz Poliju, pēc tam uz Zviedriju, bet tagad jau otro nedēļu uzturas vienā nelielā apvidū, Dānijai piederošā Ertholmenes salu arhipelāga tuvumā.

“Visticamāk, kad tur varētu būt kaut kāds barības krājums. Ka viņa uzkrāj kaut kādus spēkus, uzbarojas, atkal. Nu, ja pusdienu galds ir klāts visu laiku, taču nevar, visticamāk, to laist postā. Kaut kādu brīdi vēlāk varbūt arī ceļos tālāk,” spriež Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Irbe piedzima janvāra beigās. Atklātajā jūrā viņu palaida vien divu mēnešu vecumā. Neilgi pēc tam, kad māte viņu pārstāja barot ar pienu un ronēnam, sekojot instinktam, bija pašam jāiemācās ķert zivi.

Irbes vecāki, roņi Krista un Puika, joprojām dzīvo Rīgas zoodārzā. Šeit piedzimušie, ka arī rehabilitētie ronēni Baltijas jūrā tiek izlaisti gandrīz katru gadu.

Nākamnedēļ plānots izlaist jūrā vēl divus ronēnus, kas šogad tika izglābti Latvijas piekrastē. Viņiem arī tiks piestiprināti raidītāji, jo šo roņu uzvedība varētu atšķirties. Zoodārzā piedzimusi Irbe saskarsmē ar cilvēku nonāca tikai tad, kad viņu noķēra, lai pielīmētu raidītāju. Viņai cilvēks ir ienaidnieks. Bet izglābto ronēnu attieksme pret cilvēku ir pavisam cita.

“Šie te ronēni tika aprūpēti, ārstēti, iemācīti baroties ar zivīm. Tā kā tomēr cilvēks viņiem asociējas ar kaut ko labu. Tā kā pie reizes mēs arī sapratīsim, kā šie ronēni Baltijas jūrā iejūtas un pierod, un iemācās dzīvot,” saka Rīgas zoodārza pārstāvis.

Dzīvnieku izsekošana brīvībā ir daļa pelēko roņu sugas saglabāšanas programmas. Ar raidītāja palīdzību viņu gaitām līdzi var sekot apmēram gadu. Bet pēc tam dzīvnieks no tā atbrīvojas, nomainot kažoku.

0 Komentāru