Visiem kopā rūpēties par visiem! Sociālā uzņēmuma ”Mobilizing” pieredzes stāsts

1 komentārs

Pirms diviem gadiem Latvijā stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi. Viena no šo uzņēmumu mērķauditorijām ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas. Atbalstu vienai no šādām grupām sniedz SIA “Mobilizing”, nodrošinot autovadītāju apmācību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Draudzības iedvesmots pakalpojums

Autoskola “Mobilizing” rūpējas, lai cilvēki ar dzirdes traucējumiem varētu apgūt auto vadīšanas prasmi un iegūt autovadītāja apliecību. Divu gadu laikā autovadītāja prasmes ir apguvuši vairāk nekā 100 cilvēku ar dzirdes traucējumiem.

Uzņēmuma direktore Santa Beitāne ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi, strādā jau vairāk nekā 14 gadus. ”Viss sākās ar to, ka, strādājot citā autoskolā, pie manis atnāca vājdzirdīga sieviete. Es viņai mācīju braukšanu, bet viņa man mācīja zīmju valodu. Tā mēs sadraudzējāmies, un tā tas viss sākās,” par pirmajiem soļiem nedzirdīgu cilvēku apmācīšanā stāsta uzņēmuma vadītāja.

Darbs, kas prasa pacietību

Cilvēku ar dzirdes traucējumiem apmācība notiek līdzīgi kā ar jebkuru citu cilvēku, tikai šajā gadījumā māceklis skatās (nevis uzklausa), kādus rīkojumus dod instruktors, un tos izpilda. ”Protams, tas prasa lielāku pacietību un vairāk skaidrošanas. Bet kopumā atšķirību starp cilvēkiem, kas dzird, un cilvēkiem, kas nedzird, īsti nav. Spēja apgūt autovadītāja prasmes vairāk ir atkarīga no rakstura,” stāsta instruktore.

”Nedzirdīgiem autovadītājiem ir vairāk jāskatās sānu un atpakaļskata spoguļos un jāvēro kopējā situācija uz ceļa. Viņi seko tam, kā uz ceļa rīkojas un kā reaģē citi satiksmes dalībnieki, un seko viņiem,” viņa skaidro.

Foto: PUBLICITĀTES FOTO

Misija sniegt iespēju

Autoskolas “Mobilizing” vadītāja uzsver, ka autovadītāja prasmes cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem sniedz arī papildu iespējas: ”Lielai daļai šo cilvēku ir pamatizglītība vai vidējā profesionālā izglītība, tādēļ jebkuras papildu prasmes ir pievienotā vērtība, kā viņiem atrast darbu un iekļauties sabiedrībā.”

Iespēja iegūt darbu nav vienīgais labums. Piemēram, jaunās māmiņas, kuras apguvušas autovadītāja prasmes, var ērtāk plānot bērnu nogādāšanu uz bērnudārzu vai interešu pulciņiem, un arī pašas var justies brīvāk. ”Mēs visi esam mobili, un arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem gribas būt mobiliem,” uzsver Santa Beitāne.

Tos, kurus interesē sociālā uzņēmējdarbība un kuri vēlas darīt kaut ko vairāk par komerciju, Santa Beitāne aicina atbalstīt cilvēkus ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem: ”Mēs veidojam savu sabiedrību visi kopā. Mēs nevaram rūpēties par kādu vienu sabiedrības daļu. Mums vajadzētu visiem kopā rūpēties par visiem un iekļaut visas sabiedrības daļas.”

No 30. novembra līdz 6. decembrim Labklājības ministrija organizē Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu ar moto ”Radām pievienoto vērtību!”, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar sociālo uzņēmējdarbību kā īpašu saimnieciskās darbības veidu, izglītotu un informētu par to, kā ar sociālo uzņēmējdarbību var sniegt sociālu labumu sabiedrībai.