Reģionālā reforma Latvijā – iespēja padarīt iedzīvotāju ikdienu labāku Piedāvā SIA "LETMO"

Patlaban Latvijā notiek spraigas diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu, kuras ietvaros pašreizējo 119 pašvaldību vietā iecerēts izveidot 36. Viedokļi atšķiras, taču eksperti atzīst, ka pašvaldību skaita samazināšana radīs iespējas iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvākus pašvaldību pakalpojumus, par ko liecina arī Igaunijas piemērs.

Atpakaļ uz rakstu

8 komentāri

  • Nezinātājs

    Nezinātājs

    Ikšķilnieki paskaidrojiet, kāpēc Ikšķiles pašā pilsētā ir ap 7000 iedzīvotājiem? Pirms pāris gadiem atpakaļ Ikšķilē bija pie 4000 iedzīvotājiem.
  • Mermulis

    Mermulis

    Viss jau sabāzts iepriekšējo deputātu "mazajās kabatiņās", jādomā kārtējais stulbums un nevienam nevajadzīga "reforma", lai kaut ko varētu tagadējie "tautas apzadzēji" dabūt sev. Vidējā alga mistiski palielinās, jo pie tās piesaistīta deputātu alga-taču tas neatbilst realitātei. Tagad grib atjaunot cukurfabriku!!! Idiotisms!!!
  • Indulis Kuplais

    Indulis Kuplais

    Latvijā visu ko pārtaisa,līdz šim nekas nav noticis Tautas labā...
  • Agrita Gruzdiņa

    Agrita Gruzdiņa

    Arī man ir pārdomas par Latvijā notiekošo un ir iespēja vilkt paralēles ar Igaunijas procesiem. Viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc manā komentārā būs vairāki temati.
    23.augusta vakarā pēc Baltijas ceļa 30.gadskārtai veltītā sarīkojuma Latvijas - Igaunijas robežpārejas punktā Unguriņi- Lilli bija iespēja runāt ar vīru cienījamos gados, kurš dzīvo un strādā Igaunijā , bijis gan Igaunijas Tautas frontes grupas vadītājs, gan savulaik vietējās pašvaldības deputāts un ļoti labi pārzina situāciju pierobežā tieši pēc 2017.gada teritoriālās reformas. Viņa teiktais ir PILNĪGS PRETSTATS oficiālajam viedoklim par labāku ikdienu Igaunijas pierobežā dzīvojošajiem. "Plaisa starp iedzīvotājiem un valsts varu nekad nav bijusi tik milzīga, kā tas ir šobrīd. Vienkāršais cilvēks vairs nesaprot, pie kā vērsties pēc palīdzības, jo visa tā administrēšanas sistēma ir tik sadrumstalota un tāla, un tevi sūta no viena kabineta uz otru, bet rezultāta nav! " Nodomāju- re, kā, Igaunija ir priekšā arī sliktajā ziņā, ne tikai labo algu, ceļu kvalitātes un e-veselības ziņā. Nepriecājos, bet baidos, jo viņi pirms savas reformas jau bija finansiāli atspērušies, bet mēs esam tālu iepakaļ. Šobrīd pasaule vārās kā raganu katls, tuvojas vēl visādas krīzes, ir bīstami sākt tādu reformu, kurai ir neprognozējami rezultāti. Un, visu laiku gaidot naudu no Eiropas, esam kļuvuši ekonomiski līķi, kurus baro ar Eiropas zupas virtuves palīdzību. Protams, ir prieks par tiem, kuri izlauzušies un paši pelna, maksā naudu valstij, skolo bērnus, bet cik daudz tomēr ir to, kuri patiešām iedzīvojas naudas plūsmas starpniecības koridoros, un tā nenonāk pie plašākas tautas masām! Ir tāda nabadzība, kādas nav bijis kopš feodālās reformas sabrukšanas! Un arī milzīgu bagātību apliecinoši instrumenti. Galējības, krasākas nekā Plūdoņa dzejojumā "Divi pasaules". Un ļoti daudzkur tieši dziļi laukos valda pilnīga bezcerība, jo labi atalgota darba vietu ir maz, lielākoties brīvas rokas ir cilvēkiem ar niecīgu izglītību, kuri nevēlas piepūlēties nepareizi ievirzītas sociālā atbalsta sistēmas dēļ. Ir izaugušas vairākas paaudzes, un jau pārāk daudz ir tādu, kurus "baro"ar pabalstiem, par kuriem nav pat jāpastrādā. "Mums pienākas!"-tāds ir sauklis. Bet ko tu dari savā labā? vai tev ir lauciņš ar kartupeļiem, burkāniem un gurķiem? Nabadzība nes sev līdzi telpu ar ļoti ierobežotu garīgumu, un tas ir ārkārtīgi bīstami.
    Ar administratīvi teritoriālo reformu rokrokā iet skolu likvidācijas ceļš. Un vai daudz ir to, kas ārpus skolai pietuvināto cilvēku zina un saprot, kādu postu laukiem izdarīja reforma "Nauda seko skolēnam"? Visos laikos no lauku skolām nākuši gudri cilvēki, jo viens no garīgās dzīves likumiem ir šāds: tikko skolēns ir gatavs( mācībām sirds līmenī), ierodas skolotājs. Precizējot, ja ir gudri skolēni, būs , kas ar viņiem strādā arī mazā skolā, sasniedzot izcilus rezultātus. Kad pilsētu ģimnāzijas "Nauda seko skolēnam" gaismā izsludināja vispārējo mobilizāciju,lasi,uzņemšanu, radās pat sešas paralēlklases,kuras ne visas bija ģimnāzijai cienīgas. Vecāki, meklējot labākus ūdeņus saviem bērniem, par ko viņus, protams, nevar nosodīt, tomēr izdarīja lāča pakalpojumu vietējai skolai , jo spējīgie skolēni aizplūda, izkusa lielajā masā. Un nav teikts, ka vienmēr tas bija pozitīvi. Kāds jau tika augšgalā, bet nav teikts, ka to viņš nesasniegtu arī savā lauku skoliņā. Skolā ar 15 bērniem klasē skolotājam ir iespēja strādāt gan ar vājāko, gan talantīgāko. Bet problēma ir tā, ka skolām ar 200 bērniem naudas ir krietni mazāk, līdz ar to daudzkas "nepienākas". Labi, ja pašvaldība atbalsta, bet no valsts puses ir tendence deleģēt arvien jaunus pienākumus, līdzi nesniedzot finansējumu.
    Ja tautas atmiņa būt mazliet ilglaicīgāka, un tā atcerētos visus politiķus, kuri virzījuši un līdz galam īstenojuši tā saucamās nepopulārās reformas, tad ievērotu kādos amatos ir šie ļaudis. Jautājums, vai viņi sēž klusu un saņem lielu naudu par saviem "nopelniem", jebšu viņa rīcība rada skandālu, un tikai tad viņu atkal ierauga, atpazīst. Bet vai faktus saista? Nezin, kādu amatu un cik lielu atalgojumu saņems tagadējais VARAM ministrs, kurš ar putām uz lūpām cīnās par jauno reformu, ja to tiešām apstiprinās?
    Ko mēs varam darīt? Visu vecumu cilvēkiem informatīvajā telpā mācīt atšķirt melus no īstenības . Tas, ar ko nodarbojas Re: Baltica! ir krietns palīgs šajā jomā. Varam mācīties paši būt drosmīgi un bez apsaukāšanās pateikt savas domas par notiekošo. Varam paši mācīties sirdsgudrību un darīt un skatīties uz dzīvi tā, kā Mazais Princis, proti, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi".
  • Lillija Raap (ex.Ogliņa)
    +12 +12 0

    Lillija Raap (ex.Ogliņa)

    Iedzīvotāju skaits samazinās , bet valsts varas varza paliek tāda pati bet padotie aug augumā! Kur šeit loģika?
  • S
    +10 +10 0

    S

    Pašvaldibu bij. darbiniekiem būs iespēja parādīt savu profesionalitāti, veidojot jaunus biznesus, radīt darbavietas un attistīt ekonomiku, ko viņi māca un mudina darīt visiem citiem. Mazināsies bezdarbs, būs uzņēmēji, kas nekrāpsies, nemaksās aplokšņu algas, ko, kā uzskata daudzu pārvaldes iestāžu darbinieki, darot liela daļa pašreizējo uzņēmēju. Ceru, ka mana ironija ir saskatāma labi.
  • Andris

    Andris

    Nezinu gan, varbūt Igaunijā reģionālo reformu neapvieno ar valsts izlaupīšanu.
    • leo

      leo

      Ja kāds nopietni izlaupa valsti, tad tie ir paši iedzīvotāji-stagnējot dažádos lēmumos un katastrofāli atbalstot pelēko ekonomiku. Nodokļu nomaksa apmēram 55% no iespējamiem.Jā, jā tūliņ visi teiks no sērijas"ķeriet zagli"

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!