Reģionālā reforma Latvijā – iespēja padarīt iedzīvotāju ikdienu labāku Piedāvā SIA "LETMO"

8 komentāri

Patlaban Latvijā notiek spraigas diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu, kuras ietvaros pašreizējo 119 pašvaldību vietā iecerēts izveidot 36. Viedokļi atšķiras, taču eksperti atzīst, ka pašvaldību skaita samazināšana radīs iespējas iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvākus pašvaldību pakalpojumus, par ko liecina arī Igaunijas piemērs.

Reformu pieredze Igaunijā

Igaunijā administratīvi teritoriālā reforma tika pabeigta 2017. gadā. Tā bija nepieciešama, jo valstī bija tādas pašas problēmas kā citās valstīs, tostarp Latvijā. Vietējās pašvaldības bija ļoti mazas, tām bija sarežģīti sevi finansēt un bija milzīgas problēmas nodrošināt labas kvalitātes pakalpojumus izglītības, transporta un citās jomās, norāda bijušais Igaunijas valsts pārvaldes lietu ministrs Arto Āss.

Pirms reformas Igaunijā bija vairāk nekā 200 pašvaldību, no kurām vismazākajā dzīvoja vien aptuveni 100 cilvēku.

Igaunija reformu veica divos posmos. Pirmajā posmā pašvaldībām tika piedāvāta iespēja apvienoties brīvprātīgi, ievērojot nosacījumus. Minimālajam iedzīvotāju skaitam pašvaldībā bija jāsasniedz vismaz 5 000, taču ieteicamais iedzīvotāju skaits pašvaldībā tika noteiks 11 000 apmērā. Reformas pirmajos sešos mēnešos pašvaldības drīkstēja pašas izlemt, ar ko un kā apvienoties. Tās pašvaldības, kas nebija apvienojušās un nesasniedza noteikto 5 000 iedzīvotāju slieksni, apvienoja valdība.

Reforma tika īstenota divu gadu laikā. Pēc reformas pašvaldību skaits Igaunijā samazinājās trīs reizes, un tagad tās ir lielākas un daudz spēcīgākas, norāda Arto Āss.

Arto Āss
Bijušais Igaunijas valsts pārvaldes lietu ministrs

”Es ieteiktu [reformu procesā – red.] pieļaut maz izņēmumu, jo, beigu beigās, politiķi un parlamentārieši vienmēr vēlas ieviest daudz izņēmumu, tādēļ reforma var neizdoties, ja nav skaidru noteikumu un vienošanās. Es ieteiktu būt ļoti ambicioziem reformas gaitā.”

Latvijā plānotās reformas kontekstā savu lomu spēlē arī emocijas

Pierasti pārmaiņas rada bažas, tādas ir arī daļā pašvaldību. Par galvo iemeslu tam Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata tieši emocijas. ”Par reformas mīnusiem runājot, tad skaidrs, ka viens no galvenajiem ir tieši emocionālā sajūta, jo tos, kurus kaut kur pievieno, viņiem ir sajūta, ka kaut kāda daļa tiks noņemta, tieši emocionālā daļa – mēs pašlaik esam pašvaldība un paši vairāk nebūsim,” tā viņš.

Foto: EDIJS PĀLENS, LETA

Valkas novada domes priekšsēdētājs arī min faktu, ka daļa cilvēku reformas ietvaros pazaudēs darbu. Pēc viņa teiktā, tie nebūs daudzi cilvēki, taču pašvaldību administrācijas līmeni tas skars.

Kā trešo izaicinājumu Vents Armands Krauklis min tieši no jauna izveidotās pašvaldības. Proti, vai pievienojamajai teritorijai būs kāds pārstāvis domē, vai nebūs. Viņš norāda, ka, skatoties uz karti, ir redzams, ka būs dažādi, un tad tas ir jautājums, vai vietējie iedzīvotāji mācēs aizstāvēt savas intereses.

Vents Armands Krauklis

Vents Armands Krauklis
Valkas novada domes priekšsēdētājs

”Mana paša pārliecība ir tā, ka, saprātīgi to darot, to var izdarīt labi, bet, nu, mums Latvijā ir dažādi piemēri.”

Saredz iespējas jaunu darba vietu radīšanā

Kā norāda Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, patlaban novads ir līderis Vidzemē jaunu darba vietu radīšanā. Smiltenes novads līdz ar to ir ieinteresēts, lai kaimiņu novadi, piemēram, Apes novads un Raunas novads, no kuriem cilvēki dodas uz darbu Smiltenes novadā, būtu vienā administratīvā teritorijā.

Pēc Kukaiņa domām, šādā gadījumā cilvēki, kas Smiltenes novadā saņem darbu, arī dzīvo šajā novadā un tur maksā nodokļus, kas tālāk tiek izmantoti, lai veicinātu uzņēmējdarbību un lai stimulētu jaunu darba vietu rašanos.

Gints Kukainis
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs

”Tā ir tāda, manuprāt, godīga spēle. Pretējā gadījumā šobrīd varbūt ir kāds, kas ļoti aktīvi strādā uz to, lai radītu darba vietas, kāds atkal varbūt nē, bet tas mūsu Latvijas reģionu izdzīvošanas stāsts ilgtermiņā noteikti būs darba vietas. Jo vairāk būs darba vietas, jo lielāks potenciāls būs tai administratīvajai teritorijai, neatkarīgi no attāluma līdz Rīgai.”

Lielāka pašvaldība – vairāk iespēju

Kā skaidro Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, lielāka pašvaldība sniedz vairāk iespēju – piesaistīt naudu, piesaistīt speciālistus, realizēt lielākus projektus, arī sniegt labākus pakalpojumus.

”Protams, jāsaprot, ka tas nav garants, jo arī lielā pašvaldībā var būt slikta pārvaldība. Nu, galu galā, spilgts piemērs – Rīgā ar to pārvaldību nemaz tik labi neiet, kaut gan tā ir faktiski lielākā Latvijas pašvaldība. Bet tā ir iespēja,” tā Vents Armands Krauklis.

Viņš arī norāda, ka patlaban nereti mazās pašvaldības savā starpā konkurē, cīnoties par, piemēram, bērniem skolā un speciālistiem savā administratīvajā teritorijā. Apvienojoties lielākās pašvaldībās, šos pūliņus varētu apvienot un koncentrēt.