No viegla izbīļa līdz aprautai dzīvībai – kā pasargāt bērnus no elektrotraumām?

Pievienot komentāru

Daudzām ģimenēm šis gads ir izaicinājumu pilns. Ikdienas dinamiskais skrējiens piespiedu kārtā nomainīts pret krietni statiskāku rutīnu, jo par apvienoto darba kabinetu, skolas solu un atpūtas vietu kļuvušas mūsu mājas.

Lai gan šķiet, ka lielākās briesmas nejaukā vīrusa veidolā slēpjas ārā aiz loga, arī pašā mājoklī jābūt uzmanīgiem – jo īpaši jaunākajiem ģimenes locekļiem. Diemžēl šogad elektrotraumas Latvijā guvuši jau vairāk nekā 70 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 20 cietušo ir tieši bērni. Ziņkārība, bojātu elektroierīču lietošana, neuzmanība un pārgalvība var novest pie sekām, kas tuvojošos svētku noskaņu pārvērš traģēdijā. Kādi drošības principi jāievēro, lai gada sirsnīgāko mēnesi pavadītu bez elektrotraumām?

Rozetes nav Nārnijas hronika – brīnumu vietā gūsi elektrotraumu

Angļu valodā labi zināmais teiciens “curiosity killed the cat” jeb “zinātkāre nogalināja kaķi” attiecināms ne tikai uz mājas mīluļu pastiprināto vēlmi okšķerēt. Arī mazi bērni pasauli iepazīst ar maņu palīdzību un, ļaujoties savai zinātkārei, var nonākt ļoti bīstamās situācijās. Katru gadu vairāki mazi bērni gūst nopietnas elektrotraumas, iebāžot pirkstus vai dažādus priekšmetus rozetēs. Oktobrī vien no šādām elektrotraumām cietuši trīs bērni: nepilnu gadu veca meitenīte guva rādītājpirksta otrās pakāpes apdegumu, vēl cita pieskārusies kontaktligzdai, savukārt trīs gadus vecs puika apdedzinājis roku, rozetē iespraužot austiņu vada spraudni. Nereti rozetēs tiek bāztas naglas, skrūves, matu sprādzes un citi priekšmeti – un iznākums šādai, bērnaprāt, nekaitīgai “rotaļai” var būt arī letāls… Vecāku uzdevums ir nepieļaut šādas situācijas, parūpējoties par elektrodrošu vidi mājoklī. Rozetēm, kas atrodas bērna acu augstumā un ir aizsniedzamas, noteikti jābūt nosegtām ar aizsargvākiem, kurus var iegādāties saimniecības preču un būvmateriālu veikalos. Tāpat mazam bērnam nedrīkst būt pieejami dažādi sīki priekšmeti, kā arī elektrotīklam pieslēgtas elektroierīces.

Atbrīvojies no ierīcēm, kas “sit pa pirkstiem”

Kā Tev šķiet – vai tējkanna jāmet ārā tajā brīdī, kad, to ieslēdzot, “dabū pa nagiem” pirmo reizi vai simto reizi? Mēs, latvieši, esam ļoti taupīgi un dažādu iemeslu dēļ turpinām izmantot elektroierīces, kas savu laiku ir vai nu nokalpojušas, vai bīstami bojātas. Arī izdomu apveltīto pašpasludināto meistaru arī netrūkst – salīmējam ieplīsušo vadu ar izolācijas lentu un mierīgu garu turpinām lietot lampu, putekļu sūcēju un telefona lādētāju. Tas viss šķistu pat komiski, ja nebūtu tik traģiski…Bojātu elektroierīču lietošana ir viens no biežākajiem elektrotraumu cēloņiem. Novembrī kāda sieviete guvusi elektrotraumu, izmantojot bojātu tosteri, savukārt oktobrī sešus gadus vecs zēns tika traumēts, pieskaroties bojāta elektriskā zāģa vadam. Saņemot strāvas triecienu, cilvēks kļūst par daļu no elektriskās ķēdes – ja elektrība šķērso krūškurvi, cietušo nereti glābt vairs neizdodas… Ļoti svarīgi pirms lietošanas pārbaudīt sezonālās ierīces – vasarā zāles pļāvējus, ziemā – lampiņu virtenes un sildītājus. Noteikti pārliecinies, vai arī tavas atvases ikdienā neizmanto bojātas elektroierīces (īpašu uzmanību pievērs telefona lādētājiem), un negaidi, kad tējkanna sāks sprakšķēt un dzirksteļot – ja sajūti “sitienu pa pirkstiem” pirmo reizi, nekavējoties pārtrauc to lietot.

Risks, kas neatmaksājas

Skolu fizikas stundās apguvām daudz ko – taču cik no tā visa paliek prātā vēlākajos gados? Kad priekšplānā izvirzās neuzmanība un pārgalvība, visas zināšanu enciklopēdijas galvā tiek aizvērtas. Nejaušs pieskāriens ar mitrām rokām pie bojātas elektroietaises, nepārdomāts elektroierīču novietojums vannas istabā un virtuvē, kā arī iekštelpām paredzētu elektroiekārtu lietošana āra apstākļos ir drošs solis ceļā uz nopietnu vai pat nāvējošu elektrotraumu… Šajā vasarā savstarpēji nesaistītos gadījumos Latgalē dzīvība izdzisa diviem vīriešiem, abiem saņemot nāvējošu elektriskās strāvas triecienu no bojātu pagarinātāju vadiem – vienam, tīrot automašīnu ar putekļu sūcēju, bet otram – pļaujot zāli. Savukārt 11, 12 un 15 gadus veci bērni guva elektrotraumu, neuzmanīgi rīkojoties ar zāles pļāvēju. Noteikti atceries pats un atgādini atvasēm, ka mitrā vidē ar elektroierīču lietošanu jābūt īpaši piesardzīgam, jo ūdens izcili vada elektrisko strāvu. Tas nozīmē – nekādu elektrotīklam pieslēgtu viedierīču vannās, nekādas matu fēnošanas ar slapjām rokām un nekādu tējas krūžu vietās, kur tās var viegli apgāzties, šķidrumam uzlīstot, piemēram, uz pagarinātāja. Pārliecinies, ka mājokļa elektroietaises ir labā darba kārtībā – kontaktligzdām stingri jāturas sienā, vadi nedrīkst traucēt cilvēku un dzīvnieku kustībai, kā arī to izolācija nedrīkst būt saplaisājusi. Riskēt un neievērot piesardzību nozīmē “parakstīt” atļauju traģiskam nelaimes gadījumam nākotnē.

Spriegums izdzēš nākotni sekundes laikā

“Pirms pieskaries pie elektrības, padomā divreiz! Tas var beigties ar to, ka karotīti tavā vietā cels kāds cits, tu pats vairs nevarēsi paskriet un tiksi stumts ratiņkrēslā. Bet pats labākais būs, ja tu izdzīvosi…,” ar savām pārdomām dalās Gatis Caunītis, kurš sešu gadu vecumā pēc smagas elektrotraumas zaudēja abas rokas. Viņa dzīvība, saskaroties ar vidējā sprieguma strāvu, varēja izdzist dažu sekunžu laikā – taču Gatis izdzīvoja un šodien ar savu stāstu mudina jauniešus pret elektrodrošību izturēties atbildīgi. Diemžēl arī traģiski negadījumi notiek – šovasar Latviju pāršalca ziņa par pusaudzi, kurš, mēģinot piekļūt elektroinfrastruktūrai svešā privātīpašumā, guva nāvējošu elektrotraumu. Lai atkal un atkal atgādinātu par elektrodrošību un no līdzīgām nelaimēm nākotnē pasargātu bērnus un jauniešus, AS ”Sadales tīkls” veido izglītojošas kampaņas. Aicinām pārliecināties par savu elektropratību un kopā ar atvasēm noskaties vasarā tapušo ”Sadales tīkls” elektrodrošības mācību īsfilmu, kurā redzams arī Gata stāsts! Zināšanas par elektrodrošību ikviens var papildināt mājas lapā www.arelektribuneriske.lv! Būsim prātīgi un sagaidīsim svētkus droši!