11 komentāri

Latvija ir viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir īpaši izplatīta parādība.

Latvijā gandrīz katrs iedzīvotājs zina vismaz vienu vardarbības upuri, visbiežāk — sievieti. Statistika liecina, ka vidēji katru gadu sadzīves konfliktos 5 sievietes tiek nogalinātas, 50 nonāk slimnīcā, 75 sievietes mēģina izdarīt pašnāvību.

Problēmas risināšanu apgrūtina fakts, ka trešdaļa iedzīvotāju uzskata, – vardarbība ģimenē ir ģimenes iekšējā lieta un nevienam no ārpuses nav tiesību, nepieciešamības un iespēju iejaukties. Savukārt tās divas trešdaļas iedzīvotāju, kuri vēlas iesaistīties problēmas risināšanā, bieži vien kavē neziņa, kā rīkoties, kā arī bailes par savu drošību un rīcības sekām. Līdzcilvēkiem un vardarbības aculieciniekiem nepieciešams padoms, kā rīkoties, un iedrošinājums.

Lai noskaidrotu, kāda ir līdzcilvēku reakcija, kad viņi kļūst par lieciniekiem emocionālai un fiziskai vardarbībai pret sievieti, tepat Rīgā, Vērmanes dārzā, tika veikts sociāls eksperiments.

Eksperimentā  aktieri izspēlēja dažādās vardarbības izpausmes pret sievieti sabiedriskā vietā, savukārt slēptā kamera fiksēja garāmgājēju reakciju. Rezultātā tika gūts apliecinājums, ka cilvēkus patiešām skar vardarbība, taču tiek piedzīvotas iekšējas šaubas par savu drošību, šaubas – vai ir piedienīgi iejaukties svešās attiecībās, un kāds būtu pareizākais iesaistes veids.

Stundas laikā eksperimentam par lieciniekiem kļuva 50 garāmgājēji, no tiem 8 iesaistījās, mēģinot pārtraukt konfliktu, 5 apstājās, pārdomājot, vai iesaistīties, bet tomēr aizgāja projām. 37 pagāja garām, izliekoties agresīvo strīdu nemanām.

“Neesmu pieredzējis vardarbību, bet redzēju, ka notiek tāda lieta, kurā kāds var ciest, tāpēc arī iejaucos,” tā eksperimentā redzēto vardarbību pret sievieti komentē viens no garāmgājējiem.

Vēl kāda sieviete pauž, ka vardarbību sev līdzās redz pirmo reizi un šādā situācijā izsauktu policiju. Arī kāds vīrietis norāda, ka šādos gadījumos iesaistītu policiju. Vienlaikus citi eksperimentā iesaistītie atklāj, ka nezina, kāda būtu pareizākā rīcība.

“Man tas bērnībā ir bijis ģimenē. Esmu tam gājis cauri un redzējis, kā tas notiek. Tāpēc man nepatīk šādas lietas un es saprotu, ka nekas labs tur nebūs. Izsauktu policiju, bet domāju tur nekāda īpaša jēga nav. Godīgi, – es īstenībā nezinu, kur vērsties šādās situācijās.”

Kā rīkoties, redzot vai piedzīvojot vardarbību?

  • Ja esi vardarbības upuris vai liecinieks, nedomā  – zvani 116 006! Zvanot pa šo tālruni, var saņemt informāciju par savām tiesībām, emocionālo atbalstu, praktiskus padomus, kā rīkoties, un informāciju par to, kurās organizācijās vērsties pēc tālākas palīdzības.
  • Redzot vardarbību, nevajadzētu uzbrukt varmākam vai pašam mēģināt strīdu izšķirt. Labākais risinājums ir izsaukt policiju, zvanot 110.
  • Vardarbīgu situāciju ir iespējams novērst un mazināt arī miermīlīgā ceļā, piemēram, uzbrucējam pievērsts acu skatiens vai kāds jautājums var mudināt apstāties un neļaut vardarbības aktam pāraugt negatīvā gultnē.

Varmākas un upura portrets

Vardarbība ģimenē nav tikai sociāli nelabvēlīgu ģimeņu problēma. Tā skar arī pārtikušas ģimenes. Varmāka ne vienmēr izskatās pēc potenciāla noziedznieka, ļoti bieži ir otrādi. Ārpus vardarbīgajām attiecībām, šis cilvēks var būt laipns un izpalīdzīgs līdzcilvēks, draugs, kolēģis. Tāpat arī upuri ir dažādi, un bieži apkārtējie nenojauš, ka ārēji it kā pašapzinīgā sieviete cieš no vardarbības ģimenē. Arī vardarbības veidi ir dažādi, tā var būt – fiziska, psiholoģiska, seksuāla un ekonomiska vardarbība.

Sitieni pie kaimiņiem vai savējiem skar arī Tevi! Nedomā – zvani 110 vai 116 006!

Zvanot pa bezmaksas informatīvo atbalsta tālruni 116 006, informatīvu un psiholoģisku atbalstu var saņemt ne tikai paši cietušie, bet arī aculiecinieki un upuru līdzcilvēki.

Labklājības ministrija ar nacionāla mēroga kampaņu pievērš uzmanību problēmas esamībai sabiedrībā, akcentē līdzcilvēku lomu, aicina iesaistīties un piedāvā konkrētu rīcības plānu gan vardarbības lieciniekiem (kaimiņiem, tuviniekiem), gan upuriem.

Upuriem ir iespēja saņemt informāciju par atbalsta iespējām, kuras nodrošina valsts (sociālās rehabilitācijas pakalpojumi) un tiesiskajiem instrumentiem, piemēram,  varmākas tūlītēja nošķiršana, valsts nodrošināta juridiskā palīdzība u.c.

Vardarbības lieciniekiem ieteicamā rīcība akūtā situācijā ir zvanīt uz 110, savukārt zvanot uz 116 006 iespējams saņemt konsultāciju, kā rīkoties. Taču dzīvesvietā, lai pārtrauktu vardarbību kaut uz īsu mirkli, var, piemēram, palīdzēt arī zvans pie dzīvokļa durvīm.

Labklājības ministrija un sociālie partneri, kā arī Baltās lentītes vēstnieki Ints Ķuzis, Renārs Zeltiņš un Mairis Briedis aicina ikvienu, kurš piedzīvo vardarbību paša, radinieku, draugu vai paziņu, kaimiņu ģimenēs vai uz ielas, nepalikt vienaldzīgiem un iesaistīties problēmas risināšanā.

TOP komentāri

  • s
    +18 +18 0

    s

    Redzēju, ka vīrietis sper gulošai sievietei, gāju runādams klāt, lai nomierinās, vīrs mani pagrūda,nokritu,Kad atbrauca policija, sieviete pateica, ka es esot viņai spēris.Vairs neeju klāt nevienam.
  • Es
    +13 +13 0

    Es

    Ir pazīstamam pieredze, kad gribēja palīdzēt, beigās pats atrāvās no abiem gan varmākas gan cietušās...
  • Lea
    +12 +12 0

    Lea

    Problema tada Ka nav jau bail izsaukt policiju, Vai iejaukties, bet no ta Ka vainigs bus tas kas iejaucas. Sava labklajiba tomer katram pasam svarigaka. Sievietei pasai jagrib tikt vaja no sadam attiecibam un agresiva viriesa. Ja sauktu paliga, palidzetu. Vai Ari ja sistu izsauktu policiju. Bet nu tu izsauc policiju, bet sieviete negrib rakstit iesniegumu un vispar mil savu varmaku. Nu ko tur var palidzet? Neko. Drosak ja neprasa palidzet tad labak neiejaukties, cita lieta ja blakus dzivokli dzirdi stridu tad gan var, izsaukt policiju, bet ari ja sieviete iesniegumu neraksta, otreiz policiju es nesauktu.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl