Auto riepas: 6 izplatīti mīti par auto riepu izvēli un ekspluatāciju Piedāvā Trodo.lv!

Pievienot komentāru
Auto riepas: 6 izplatīti mīti par auto riepu izvēli un ekspluatāciju
PUBLICITĀTES FOTO

Jo tuvāk ir 1. decembris, kad saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem ikvienai automašīnai, kuras pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus, jābūt aprīkotai ar ziemas apstākļiem paredzētām riepām, jo spraigākas kļūst diskusijas par riepām.

Teju katrs ir pārliecināts par savu taisnību un gatavs ieteikt labāko ziemas riepu variantu, akcentē momentus, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties ziemas riepas, un pārliecināti noraida jebkādas iebildes. Lai arī kompetenti eksperti nu jau gadu desmitiem centušies stāstīt, skaidrot un eksperimentos demonstrēt to, kā izvēlēties patiesi labas ziemas riepas, aizvien pastāv daudz mītu un nezināšanas. Ir īstais laiks izpētīt sešus izplatītākos mītus par ziemas riepām un saprast, vai tajos ir arī kāda daļa taisnības.

Mīts Nr. 1: Ziemas riepas jāliek virsū tikai tad, kad temperatūra ir zem nulles

Foto: PUBLICITĀTES FOTO

Vēl 2000. gadu sākumā, kad ziemas riepas tikai nupat bija ieviesta kā obligāta prasība, netrūka autovadītāju, kas jauninājumam pretojās, oponējot gan ar faktu, ka īstas ziemas Latvijā vairs nav, attiecīgi nav vajadzīgas arī speciālas riepas, gan to, ka padomju gados visi brauca ar tādām ”gumijām” kādas bija un labi iztika. Šodien faktu, ka ziemas riepas pirmkārt ir personiskās drošības jautājums, nevis kāds iedomāts mārketinga triks vai nevajadzīgi uzspiesta norma, apšauba vien retais. Tomēr aizvien ne vienā vien auto īpašniekā mīt pārliecība, ka ziemas riepas jāsāk lietot tad, kad ir sākusies ziema – gaisa temperatūra ne augstāka par nulle grādiem, parādījies ledus un sniegs. Testi, eksperimenti un pētījumi gan pārliecinoši demonstrē, ka mašīna ar ziemas riepām ir jāaprīko krietnu laiku pirms sniegiem un lediem. Jau pie +7 grādiem pēc Celsija vasaras riepas, kas izstrādātas ar augstu ātruma indeksu un labu nodilumizturību, kļūst neefektīvas – to gumija sacietē, saķere ar ceļu mazinās, bet bremzēšanas ceļš pagarinās. Līdz ar saķeres mazināšanos ievērojami pasliktinās arī automašīnas manevrēt spēja, savukārt avārijas risks – palielinās. Latvijas apstākļos, kad pat novembrī var gadīties pa kādai siltākai dienai ar gaisa temperatūru virs 10 grādiem, oktobra beigas un novembris tomēr ir īstais laiks, kad parūpēties par savu drošību un vasaras riepas nomainīt pret ziemas apstākļiem paredzētām.

Mīts Nr. 2: Ziemas riepas no vasaras riepām atšķiras tikai ar protektora zīmējumu

Foto: PUBLICITĀTES FOTO

Patiesībā vasaras un ziemas riepas protektora zīmējums var pat būtiski neatšķirties. Svarīgākā atšķirība ir ziemas riepas gumijas sastāvs, kas ir daudz mīkstāks un nesacietē pie zemām temperatūrām, kā tas notiek ar vasaras riepas gumiju. Turklāt arī ziemas riepā kordu pinums jeb pamata konstrukcija, veidota tā, lai riepa būtu mīkstāka un elastīgāka.

Būtiskas atšķirības ir arī pašā ziemas riepu protektorā. Jaunas ziemas riepas protektora dziļums parasti ir 8 līdz 10 milimetri, kamēr jaunai vasaras riepai tie parasti ir 6, retāk – 8 milimetri. Turklāt, saskaņā ar noteikumiem, ziemas riepas nodilums ir pieļaujams līdz 4 mm, kamēr vasaras riepu var braukt līdz pat 1,6 mm dziļam protektoram. Atšķirībā no vasaras riepas, kur protektoru veido monolīti viengabala gumijas kluči, kuru galvenais uzdevums ir vasarā nodrošināt iespējami lielu saķeri ar ceļu, ziemas riepas gumijas klučus veido lameles jeb plānas gumijas plāksnītes. Tās ir kā mazi ”āķi”, kas katrs veido saķeri arī uz slidenas virsmas, mazinot slīdēšanas risku.

Svarīgi, ka ziemas riepu protektorā ir arī dziļākas rievas, kas ļauj efektīvāk izspiest uz ceļa esošo mitrumu – sniegu, sniega ”putru”, dubļus un ūdeni. Šo iemeslu dēļ ziemas riepas ir būtiski drošākas un efektīvākas arī Latvijas rudenī, kad papildus ūdenim, uz ceļiem bīstamu slīdamību veido arī samirkušu lapu kārta.

Mīts Nr. 3: Vissezonas riepas der jebkuriem laika apstākļiem

Patiesībā tā saucamās vissezonas riepas ir nosacīts kompromiss autovadītājiem, kas, upurējot drošību, vienkārši nevēlas divas reizes gadā mainīt riepas. Parasti vissezonas riepas atšķiras ar marķējumu ”all season” (visas sezonas) ”4S” (četras sezonas), ”AW” (Any weather jeb jebkurš gadalaiks) vai ”tous terrain” (visi segumi).

Reklāmās mēdz apgalvot, ka vissezonas riepas Latvijas klimatiskajos apstākļos, kur ziema var paiet arī bez lieliem saliem un sniegiem, ir pieņemama izvēle. Iespējams, ja ikdienā tiek braukts tikai pa labi tīrītu maršrutu pilsētā, tā arī varētu būt. Tomēr realitātē ir jāapzinās, ka vissezonas riepa ir kompromisu kopums un pirmais no tiem – riepas gumijas sastāvs. Aizvien nav radīta gumija, kas būtu efektīva un nezaudētu savas īpašības pie temperatūras svārstībām no – 30 līdz + 30 grādiem pēc Celsija. Ņemot vērā, ka ziemas apstākļos tomēr bīstamību ir vairāk, lielākoties ražotāji izvēlas vissezonas riepas ražot mīkstākas, ziemas riepas gumijas sastāvam līdzīgākas. Tas nozīmē, ka ziemā riepa nepaliks cieta un saķeri veicinās, taču vienlaikus jārēķinās, ka vasarā šī gumija būs ievērojami mīkstāka par vasaras riepas gumiju, tātad arī dils straujāk.

Vissezonas riepā vēl viens kompromiss ir protektora zīmējums, kas parasti ir izstrādāts kaut kur pa vidu starp ziemas un vasaras riepas protektoru. Tas efektīvāk izspiež ūdeni no ceļa, palielinot saķeri, taču vienlaikus nav tik dziļš, lai varētu dot drošības sajūtu uz piesnigušiem, ar sniega un sāls ”putru” klātiem ceļiem. Lielākoties eksperti tomēr akcentē – vasarai ir paredzētas vasaras, bet ziemai – ziemas riepas, savukārt, ja gribas braukt arī ar vissezonas riepām – tām lieliski piemērots ir starpsezonu periods – rudens un pavasaris.

Der arī zināt, ka arī tā saucamās Centrāleiropas tirgum paredzētās riepas pēc būtības ir vissezonas riepas. Latvijas apstākļiem labāk piemērotas ir tā saucamās Skandināvijas riepas, kas izstrādātas darbam sarežģītākos apstākļos.

Mīts Nr. 4: Ir vienalga, izvēlēties radžu vai bezradžu riepas, galvenais, lai ziemas

Foto: PUBLICITĀTES FOTO

Patiesi, pats svarīgākais nosacījums ir tas, lai riepas būtu ziemas apstākļiem paredzētas, bet ar radzēm vai bez tām, katram jāizšķiras individuāli. Teju visi eksperti akcentē, ka neatkarīgi no tā, kāds ir ceļa segums – sniegs, ledus, melnais ledus, grants vai asfalts – radzes nodrošinās efektīvāku saķeri. Maldīgs ir uzskats, ka radzes ir mazāk efektīvas uz bruģa – tā nav. Ar sniega kārtu klāts bruģis ir ārkārtīgi slidens segums kā parastām riepām, tā arī kājāmgājējam. Tomēr riepas ar radzēm īsteni pārākas ir sarežģītākos apstākļos – uz ceļiem ar pieblietētu sniegu un apledojumu.

Vienlaikus gan jāņem vērā, ka radzes rada papildus troksni, attiecīgi visu ziemu salonā būs jāsamierinās ar paaugstinātu trokšņa līmeni. Būtiski, ka riepas ar radzēm ir izmantojamas tikai noteiktu laiku – no 1. oktobra līdz 1. maijam, kamēr parastās ziemas riepas var braukt arī vasarā – kaut riepas nodilumam, auto manevrētspējai un kopējai drošībai par labu tas nenāk.

Turklāt, izvēloties riepas ar radzēm, jāņem vērā, ka Eiropā ir daudzas valstis, kur tās ir aizliegtas – arī Beļģijā, Polijā, Vācijā un Čehijā. Tātad, ja riepas ar radzēm uzliktas, dodoties ceļojumā, jāpārliecinās, ka riepas ar radzēm visā ceļojuma maršrutā ir atļautas – ir augsts risks, ka pirms brauciena, radžotās riepas būs jāmaina pret ziemas riepām bez radzēm.

Mīts Nr. 5: Dārga zīmola pusnodilusi riepa ir labāka par jebkuru jaunu lēto

Protams, par prestižu un mārketingu, kas to neatlaidīgi spodrina, ir jāmaksā. Taču pasaules slavenie riepu grandi: Michelin, Pirelli, Goodyear, Bridgestone un citi ne velti ir pasaules slaveni. To uzdevumā strādā veselas zinātnieku brigādes, kas izstrādā inovācijas, veic pētījumus un testus nebeidzami meklējot aizvien jaunas tehnoloģijas. Tieši šis darbs līderiem ļauj būt līderiem, kuriem vēlas sekot citi. Tiesa arī labākajiem gadās veiksmīgāki un mazāk veiksmīgi produkti, tādēļ būtu pārdroši apgalvot, ka visas prestižo un dārgo zīmolu riepas viennozīmīgi ir labākas par visām lētāku ražotāju riepām. Tomēr, lielākoties, respektablo zīmolu riepas patiesi izrādās efektīvākas un ar garāku kalpošanas mūžu. Taču arī te jāņem vērā, ka riepas mūžu tiešā veidā ietekmē autovadītāja braukšanas stils – jo biežāk būs strauja bremzēšana un braukšanas uzsākšana ar spolēšanu, it īpaši siltākos laika apstākļos, jo ātrāk riepa nodils.

Der arī zināt, ka daudziem prestižiem zīmoliem, kā grupas uzņēmumi mēdz būt arī mazāk populāri, kas ražo un tirgo lieliskas slavenā zīmola iepriekšējo sezonu riepas, taču par būtiski demokrātiskākām cenām. Piemēram, pirms vairākiem gadiem izcilus rezultātus un atsauksmes saņēma Goodyear riepas Ultra Grip5, kas teorētiski vairs nav pieejamas, taču praksē šīs pašas riepas ražo un ar nosaukumu Frigo 2 ražo Goodyear grupas uzņēmums Debica. Savukārt ražotāja Sava ziemas riepas Eskimo Ice ir Goodyear Ultra Grip 7 jaunais nosaukums un īdzīgu piemēru netrūkst. Attiecīgi, ja vien pašam ir būtiski izvēlēties patiešām teicamas riepas, pie kuru izstrādes, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un materiālus, strādājušas zinātnieku brigādes, bet nav svarīgi, lai uz riepas būtu izlasāms prestižā zīmola nosaukums, niansēs ir vērts iedziļināties – cenas starpība ir mērāma vairākos simtos.

Mīts Nr. 6: Riepas vecumam nav nozīme, galvenais ir protektora dziļums

Foto: PUBLICITĀTES FOTO

Riepas vecumam ir nozīmē, tāpat kā apstākļiem, kādos riepa ir glabāta. Ražošanas datums ir atrodams katras riepas marķējumā uz sāniem tā saucamajā DOT kodā un veido četru ciparu kombināciju – pirmie divi cipari norāda ražošanas nedēļu, savukārt otri divi – gadu. Vadošie riepu ražotāji akcentē, ka droši ir lietot piecus gadus vecas riepas, savukārt, ja tiek braukts ar sešus, septiņus vai vēl vairāk gadus vecām riepām, drošības garantijas zūd. Pat ja riepas nav brauktas, vizuāli šķiet gluži jaunas un ar dziļu protektoru, jāņem vērā, ka gadu laikā riepu materiāls var būt mainījies un ne vien zaudējis savu efektivitāti uz ceļa, bet pat burtiski sadrupt. Ja tomēr tiek nolemts braukt ar šķietami labām, bet vecām riepām, autovadītājam teju pirms katra brauciena ir vērts pārliecināties par riepu tehnisko stāvokli.

Būtiski arī atcerēties, ka riepu efektivitāti tiešā veidā ietekmē ar apstākļi, kādos tās glabātas. Riepas ir jāglabā sausā telpā, kur neiekļūst tieši saules stari un nav būtisku temperatūras svārstību. Turklāt būtiska ir arī pozīcija kādā riepas tiek glabātas – nevīžīgi viena uz otras sakrautas, riepas var deformēties, tāpat kā deformācija var notikt arī tad, ja tās noliktas stateniski, tādēļ lielākoties tiek ieteikts riepas glabāt pakārtas uz balstiem vai glabāšanu uzticēt servisam, kur riepas tiek mainītas.

Izvēloties, lietojot un vēlāk arī glabājot riepas, der atcerēties, ka riepas ir vienīgie automašīnas saskares punkti ar ceļu. To kvalitāte tiešā veidā ietekmē drošību, veselību un pat dzīvību, tādēļ, brīdī, kad savam auto riepas jāizvēlas, tam der veltīt gana daudz uzmanības un laika. Vienlaikus gan arī jāpatur prātā, ka pat visizcilākās riepas negarantē absolūtu drošību un, sākoties ziemas sezonai, ikvienam der drošā vietā atjaunot savas braukšanas iemaņas.