Ārsti: efektīvāka insulta ārstēšana ir primāra

Pievienot komentāru

Latvijā mirstība no sirds asinsvadu slimībām ir ļoti augsta, lai arī pēdējos gados šis rādītājs ir samazinājies. Lai situāciju uzlabotu, ir nepieciešama ne tikai cilvēku izglītošana šajā sfērā, bet arīdzan vajadzīga politiķu iesaiste šīs problēmas risināšanā.

Žurnāla ”Latvijas Ārsts” galvenais redaktors Pēteris Apinis: ”Latvijā mirstība no sirds asinsvadu slimībām, mirstība no cerebrālām slimībām, t.i., no insultiem, no hemoroģiskiem insultiem, no aneirismām, ir neticami augsta. Tas nozīmē, ka mēs zaudējam potenciāli veselīgi dzīvojamus dzīves gadus. Mēs dzīvojam pārāk īsi tajās situācijās, kad varētu dzīvot ilgi, veselīgi un laimīgi.”

”Tā nelaime ar to insultu ir tāda, ka insults ne vienmēr nozīmē, ka atbrauks pie ārsta, viņš tev izvilks ārā trombu, ka trombu izšķīdinās un visi būs laimīgi,” saka Apinis, skaidrojot, ka labi, ja viena piektdaļa šādu pacientu tiek palaista mājās pilnīgi veseli.

Paredzamais mūža ilgums 2015. gadā:

  • Spānija 83,0
  • Eiropas Savienība 80,6
  • Igaunija 78,0
  • Latvija 74,8
  • Lietuva 74,6

Kā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un kardiologs Gustavs Latkovskis, tad moderna insulta profilakse sastāv no divām daļām. Viens ir veselīgs dzīvesveids, proti, nesmēķēt, nelietot pārāk daudz sāli, lietot pietiekami daudz dārzeņus un augļus, ievērot pārējos veselīga uztura principus, rūpēties par savu holesterīna līmeni un asinsspiediena līmeni, lai tie nav paaugstināti. Patiesībā holesterīnam vajadzētu būtiski zemam. Tāpat nepieciešams būt fiziski aktīvam, nepieļaut lieko svaru un izvairīties no cukura diabēta. Tā ir viena daļa, un par to ir jādomā visas dzīves garumā.

”Protams kaut kādā brīdī pienāk moments, kad ir jāsāk domāt arī par zāļu lietošanu, un tur jau ir atkal divas lielas tādas pasākumu grupas. Viena ir tā, kas ir vērsta uz to, lai holesterīns neaizgulsnētos asinīs, tas ir holesterīnu pazeminošie medikamenti un asinsspiedienu pazeminošie medikamenti. Otra ir asins šķidrinātāji pacientiem, kuriem ir viena specifiska aritmija, kas saucās mirdzaritmija, kuras gadījumā priekškambari strādā ļoti haotiski. Ļoti svarīgi ir regulāri novēroties pie ārstiem, noskaidrot vai gadījumā nav neritmiska sirdsdarbība,” skaidro Latkovskis.

Latvijas iedzīvotāju mirstība 2017. gadā:

  • Miruši kopā – 28 443
  • Ļaundabīgi audzēji – 5 989
  • Asinsrites sistēmas slimības – 15 838
  • Insulti – 2 115
  • Ārēji nāves cēloņi, piemēram, negadījumi – 1 669

Andrejs Ērglis

Andrejs Ērglis
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs

Latvija ļoti labi zina, kur mums ir jāiet. Tas jautājums ir, cik ātri mēs tur varam iet un cik daudz mūsu politiķi domā kā ieguldīt – ne tikai, cik ieguldīt, bet arī kā ieguldīt medicīnas aprūpē.

”Jo augstāks izglītības un inteliģences līmenis, jo jūs patiesībā mazāk arī slimojat ar šīm lietām. Labā ziņa ir, ka Latvijā vispār ir ārkārtīgi inteliģenta valsts, tiešām, to publiku salīdzinot, – ārkārtīgi inteliģenti. Es domāju, ka pacienti aizvien vairāk un labāk zina. Tie cipari, ko mēs redzam pēdējos desmit gados, – visas sirds asinsvadu saslimšanas formas tomēr eleganti samazinās, ja runa ir par tiem, kuri ir līdz 64 gadu vecumam. Nākamā vecuma grupa tomēr nedaudz maksā par to, ko mēs neesam izdarījuši padomju okupācijas laikā vai deviņdesmitajos gados, kad nebija nauda,” norāda Ērglis.

Kardioloģijas centra vadītājs nobeigumā uzsver: ”To, ko mēs varam sagaidīt, kas mums ir jāsagaida – lai mēs tiešām līdz 55 un 60 gadu vecumam faktiski neslimotu ar sirds asinsvadu slimībām, un tad mēs varam jau nākamajos divdesmit piecos gados izvairīties no Alcheimera, no demences un tādām lietām. Tas savukārt nozīmē, ka mēs nevis novecojam kā sabiedrība, bet mēs vienkārši dzīvojam ilgāk un dzīvojam labāk, un tas ir mūsu mērķis.”