Puse skolēnu nejūtas gatavi kārtot centralizētos eksāmenus

4 komentāri

Arvien vairāk skolotāju atgriežas klātienes darba režīmā. Taču, protams, ka šis mācību gads ir bijis saraustīts. To īpaši izjūt tās klases, kurām šogad skola jābeidz. Līdz pirmajam centralizētajam eksāmenam vien mēnesis, taču puse vidusskolas beidzēju atzīst, ka nejūtas gatavi šiem pārbaudes darbiem. Pie vainas arī attālinātās mācības.

Lai noskaidrotu, cik gatavi gaidāmajiem eksāmeniem ir skolu beidzēji, izglītības datu kompānija “Edurio” aptaujāja vairāk nekā piecus tūkstošus skolēnu, kas ir aptuveni ceturtā daļa kopējā divpadsmitklasnieku un profesionālo skolu pēdējo kursu audzēkņu skaita Latvijā. Rezultāti ekspertus nepārsteidz.

Lasi vēl – Mīkstināti ierobežojumi izglītībā: 12. klašu skolēniem ļauts klātienē gatavoties eksāmeniem

Pilnībā gatavi vai samērā pārliecināti par savām spējām labi uzrakstīt pārbaudes darbu ir vien 10% skolēnu, vēl 34% savu gatavību raksturo kā vidēju. Savukārt vairums jauniešu – kopumā 55% – norādījuši, ka nepavisam neesot gatavi eksāmenu rakstīšanai.

Šā gada dati salīdzinājumā ar pērn veikto aptauju ir teju identiski. Nedaudz samazinājies par savām spējām pārliecināto skolēnu skaits, sliktā ziņa – palielinājies to skaits, kuri eksāmeniem nemaz nav gatavi.

“Šā gada dati parāda nelielu atšķirību trīs, četru procentu robežās, skolēni parāda, ka ir mazāk gatavi. Bet to var primāri skaidrot, ka šogad šī aptauja mums tika organizēta martā, bet pagājušogad aprīļa beigās un maijā,” pauž “Edurio” platformas skolu izaugsmes vadītājs Gatis Navaišs.

Savukārt izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) par to, ka puse topošo skolu absolventu eksāmeniem nav gatavi, bet katrs piektais pat atzinis, ka jau šobrīd sagaida lielas grūtības, neesot pārsteigta: “Tas nozīmē tikai vienu, ka jebkurā vecumā, noslēdzoties kādam izglītības posmam, ja skolēnam, studentam jautā – vai tu esi gatavs eksāmenam, lielākā daļa atbild skeptiski.”

Vienlaikus aptaujā izgaismojusies reģionālā atšķirība. Skolēni Rīgā pauduši augstāku gatavību eksāmeniem nekā jaunieši pārējā Latvijā. Dati liecina, ka Rīgā eksāmeniem pilnībā esot gatavi 14% skolēnu, savukārt pārējā Latvijā – 9%. Vislabāk sagatavojušies eksāmeniem jūtas Valsts ģimnāziju audzēkņi.

“Vislielākās grūtības ir tajā, ka Latvijas izglītības sistēma ir ļoti segmentēta, fragmentēta un atšķirīgi iekārtota gan cilvēku kapitāla pieejamības ziņā, gan infrastruktūras, gan jāsaka – mācību metodikas ziņā.”

Savukārt, runājot par attālināto mācību režīmu, skolēni atzinuši, ka viņi nav gatavi eksāmeniem, jo attālināto mācību process bijis slikts. Aptaujā arī secināts, ka skolēniem pēc ilgstošām attālinātajām mācībām ir pazudusi vēlme vai interese gatavoties centralizētajiem eksāmeniem, jo viņiem ir kļuvis grūti koncentrēties un sevi motivēt mācībām.

“Šī ir tendence, ko mēs redzam jau no pagājušā mācību gada, tā ir numur viens atbilde par šķēršļiem mācībās, ko visu laiku atbild, sākot jau no iepriekšēja gada pavasara.”

Jāatzīmē, ka daļa skolēnu atzinusi, ka attālinātais režīms devis arī daudzus ieguvumus. Piemēram, vairāk nekā puse jauniešu uzskata, ka šis laiks viņus ir iemācījis mācīties patstāvīgi.

4 komentāri