Personas dati, balss tips un pat ģērbšanās stils: iekšlietu dienesti veidos kopēju slepenās informācijas bāzi

8 komentāri

Iekšlietu ministrija (IeM) strādā pie vērienīga projekta. Ir iecere izveidot kopēju slepenās informācijas datubāzi, ko dažādu dienestu likumsargi izmantotu, cīnoties pret noziedzību. Par jauno sistēmu gan daudz jautājumu Tiesībsarga birojam. Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju, birojā ir bažas, vai netiks vākti arī dati par cilvēkiem, kuriem ar kriminālo pasauli nav nekāda sakara.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumu projektu. Iecerēts, ka aktuālo un vēsturisko informāciju par fiziskām un juridiskām personām, notikumiem, mantu un lietām var iekļaut sistēmā, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanā.

Sistēmā apstrādās informāciju par personas identitāti, tostarp iesauku, personas foto, video un audio materiālus, personas ārējo izskatu, balss tipu un pat ierasto ģērbšanas stilu un apģērbu aprakstu. Tāpat sistēmā iekļaus informāciju par ģimenes stāvokli, tautību, darbavietu, valodu zināšanām, ziņas par personu apliecinošiem dokumentiem.

Izrādās, ka līdzīgu informāciju dienesti jau vāc, bet katrs pa savam – tagad tos apvienos vienā sistēmā.

“Dubultās izstrādes, kad iestādes atbilstoši savai kompetencei nonāk saskarsmē ar organizēto noziedzību vai grupām, vai noziedzniekiem, lai būtu efektīvāka informācijas apmaiņa un dienesti nesatiktos šajā notikuma vietā veicot katrs savu darbu, bet viss notiek saskaņoti,” saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.

Kopējās projekta izmaksas ir virs 6,3 miljoni eiro 4,7 miljoni ir Eiropas finansējums. Pamatpozīcijas – sistēmas izstrāde, ieguldījums infrastruktūrā. Projekta ietvaros izveidos speciālas piekļuves telpas, konkrētu piekļuves punktu skaitu, ko var atļauties par šo finansējumu. Telpas, kuras tiks pieslēgtas sistēmai, būs tikai dažas, ņemot vērā prasības, kas izvirzītas pret informācijas saglabāšanu atbilstoši tai piešķirtajai valsts noslēpuma klasifikācijai.

“Valsts policija būs sistēmas pārzinis, sadarbībā ar IeM nodrošinās serveru darbību. Šajos piekļuves punktos atradīsies speciāli “tempest” datori, kas ir domāti darbam ar valsts noslēpuma objektiem un starp šo serveri un gala iekārtu, piekļuves punktu – arī pati telpa atbilst tam [valsts noslēpuma prasībām]. Protams, arī infrastruktūra, kas nodrošina informācijas apriti starp serveri un galapunktiem,” skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

Projekts jau bija gatavs 2014. gadā, bet toreiz nebija naudas, skaidro ministrijā. Projektu pašlaik skata valsts sekretāru sanāksmē, ministrijas sniedz savus atzinumus, bet pagaidām nav zināms, kad varētu notika izskatīšana Ministru kabinetā (MK) – viss atkarīgs no ministriju atzinumu satura. Paralēli notiek sistēmas izstrādes darbi.

“Sistēmas ieviešana nodrošinās ātrumu. No piekļuves punkta, kas būs reģionā, piemēram, Latgales policijas pārvaldē, informāciju būs iespējams nodot ātrāk, un kvalitatīvāk gan citiem punktiem, gan centrālajam serverim,” saka Trofimovs.

Par jauno sistēmu daudz jautājumu Tiesībsarga birojam. Iepazīstoties ar publisko informāciju, birojā ir bažas, vai netiks vākti arī dati par cilvēkiem, kuriem ar kriminālo pasauli nav nekāda sakara.

“Iepazīstoties ar šo MK projektu, rodas ļoti daudzi jautājumi. Piemēram, kas būs šīs sistēmas datu subjekti, kuru aktuālos un vēsturiskos datus ir tiesības apstrādāt. Tiesībsarga ieskatā, normatīvajam aktam jābūt precīzi izstrādātam, lai ikviens, to izlasot, var saprast būtību, jāsaka – no pašreizējā projekta var izdarīt secinājumu, ka sistēmā var tikt vākti dati par ikvienu iedzīvotāju! Tā būtu masīva un nepieļaujama iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē,” saka Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis.

Iekšlietu ministrijā uzsver, ka datu vākšanu rūpīgi uzraudzīs un neesot bažu, ka informāciju vāks par parastajiem iedzīvotājiem.

“Šī ir slepena sistēma, kuras akreditāciju veiks Satversmes aizsardzības birojs, kas, protams, ir pakļauta visām fizisko datu aizsardzības prasībām – tas nozīmē, ka tiks veikts regulārs audits, regulārs ietekmes novērtējums, paredzot glabāšanas termiņus, piekļuves nosacījumus, informācijas aizsardzības prasības,” norāda Trofimovs.

Valsts policijā par šo projektu pagaidām nekādus komentārus nesniedz, aicinot jautājumus uzdot vasaras vidū, kad varētu būt kādi jaunumi. Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs uz TV3 Ziņu jautājumiem par sistēmu nevēlējās atbildēt, uzsverot, ka informācija ir slepena.

8 komentāri