Paziņoti pretendenti valsts augstākajam apbalvojumam dejas mākslā

Pievienot komentāru

Noskaidroti pretendenti uz Latvijas augstāko apbalvojamu profesionālajā dejas mākslā, kuru Covid-19 ierobežojumi arī ir pamatīgi ietekmējuši. Uz apbalvojumu pretendēja kopumā 84 kandidāti – gan dažādu žanru mākslinieki, gan dejas priekšnesumi.

Valsts augstākā apbalvojuma dejas mākslā pasniegšana ir jauna tradīcija – šogad to pasniegs otro reizi. Kā atzīst kultūras nozares pārstāvji, tas ir ļoti nozīmīgs notikums māksliniekiem, jo līdz šim  dejotājiem nav bijis sava, vienojoša apbalvojuma. Notika vienīgi atsevišķas skates, konkursi un sacensības,  taču process nav ticis vērtēts kopumā.

“Dejas balva ir jaunākā balva Latvijas profesionālās kultūras jomā līdz 2019. gadam dejas sašķeltajam nozarei sava balva nebija, dejas žanrs līdzīgi kā visa nozare piedāvā grūtus laikus – mums ir aizliegts rādīt, bet nav aizliegts radīt un radīt ir kultūras būtība. Un šoreiz tas ir mūsu beidzamais salmiņš pie kā noturēties,” saka kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Tas ir arī izdevies – par spīti pandēmijai, salīdzinot ar 2019. gadu, kad balva tika pasniegta pirmo reizi – šogad pieteicās ievērojami vairāk mākslinieku – saņemti kopumā 84 pieteikumi.

“Ņemot vērā, ka iepriekšējā periodā bija simtgades pasākumi, deju svētki. Nebija pandēmijas, tā bija tikai filmās. Dati pasaka daudz par dejas spēku, attīstību. Dejas būtība, kas ir par kopā būšanu, pieskaršanos, par elpošanu vienā elpā un viena centimetra attālumā, tā ir bijusi liegta pat ļoti mazam lokam. Un ikvienam cilvēkam, priekšā būs smags darbs, lai atgūtu to spēju nebaidīties no sava ķermeņa, no kopā būšanas,” saka Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja Inta Balode.

Balvai izvirzīti pilna apjoma jauniestudējumi un uzvedumi, atsevišķi tika vērtēti horeogrāfi, klasiskajā un laikmetīgajā dejā – arī dejotāji. Šoreiz žūrijai darbs bijis sevišķi izaicinošs, jo lielākā daļa darbu bija vērojami tikai digitālajā vidē.

“”Dejas balvas” žūrijas pirmais izaicinājums – ir dažāds piedāvājums,  dažādos žanros. Ir žanri, kuros ir ļoti daudz šo izrāžu un mākslinieku, un žanri, kur bijām gaidījuši vairāk un bija mazāk pieteikumu un izrāžu, ko vērtēt. Otrs izaicinājums, sakarā ar visu pandēmijas laiku, ir digitālie jauninājumi – jauni dejas darbi, kas pāradījās digitālajā vidē. Un mēs domājām, kā viņus vērtēt, vai vajag atsevišķu nomināciju,” norāda “Dejas balvas” žūrijas priekšsēdētāja Agnese Andersone.

Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas dejas mākslā  saņems izcilā dejas pedagoģe, horeogrāfe un Deju svētu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte un baletdejotājs, pedagogs Haralds Ritenbergs. Visvairāk nomināciju, tostarp Dejas balvai kategorijā “Baleta iestudējums vai notikums”, labākais baletdejotājs un baletdejotāja, kā arī baleta horeogrāfs un horeogrāfe pretendē baleta vakara cēliens “Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas”, kā arī balets “Trīs draugi”.