Pašvaldību vēlēšanas: Gulbenes novads ir viens no retajiem, kam robeža nemainās

0 Komentāru

TV3 Ziņas iepazīstina ar pašvaldību piedāvājumu gaidāmajām vēlēšanām. Pakāpeniski virzoties pēc iedzīvotāju skaita, kārta pienākusi Gulbenes novadam. Varētu domāt, tur nekas daudz nemainās – ne kādu pievieno, ne atņem, tomēr novada domē notiek īpatnējas pārmaiņas, jo kandidāti strauji maina partiju piederību. Darba devēji gan saka, – nav svarīgi, kas pie varas. Galvenais, lai izdodas novadā noturēt jaunos. Citādi nav, kas strādā.

Gulbene ir viens no tiem retajiem novadiem, kuriem ar šo reformu nekas nemainās. Tā robežas nosprauda jau 2009. gadā, kad kopā salika 13 pagastus. Centralizācija gan neizbēgami nozīmēja arī skolu slēgšanu – tā nu apvienošanu šeit joprojām vērtē neviennozīmīgi, mums stāsta vietējā laikraksta redakcijā.

“Vai notikusi ir liela attīstība, izrāviens? Nē. To jau apliecina arī cilvēku rūgtums. Cerēja uz valsts ceļiem. Arī valsts iestādes šeit likvidētas, nevis no jauna atvērtas. Tas īsti tādu apmierinātību nerada. Jūs paši braucāt, redzējāt – ceļš ir šausmīgs,” norāda laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore Ginta Alberte.

Novada centrs mūs sagaida sakopts, un darba dienas vidū – gana rosīgs. Alūksnes virzienā vien pustukšs aizdodas viens no pazīstamākajiem novada simboliem – šaursliežu bānītis.

Pirms četriem gadiem šai novadā līdz iecirkņiem aizgāja ārkārtīgi maz, vien 38% balsstiesīgo. Citiem vārdiem – nepilni 7000 izlēma, kā dzīvot pārējiem 13 000. Grūti prognozēt, vai šoreiz cilvēki būs ieinteresētāki novada nākotnē.

“Piedalīšos, bet gribu balsot par rajonu, nevis novadu. Tas ir milzīgi nepareizi, nepareizāk nevar būt! Tieši rajona, visa rajona… Rajons nav krievu izdomājums! Rajons ir franču vārds. (TV3: Vai nosaukums vai būtība?) Visiem pagastiem jāstrādā,” spriež vietējais iedzīvotājs Aleksandrs.

“Esmu apmierināta. Viss kārtība. (TV3: Darbs ir? Skola?) Viss ir, cenšas, strādā,” saka Gulbenes novada iedzīvotāja Anda.

“Gulbene jau tik atpalikusi. Purvs! Nav nekā. Darba vietu nav,” citās domās ir novada iedzīvotājs Jānis.

Viens no svarīgākajiem novada izdzīvošanas jautājumiem ir saprast, ar ko tas pelna. Pusi Gulbenes novada klāj meži, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka liela daļa uzņēmumu saistīti “par un ap kokiem” – tā ir mežizstrāde, kokapstrāde. Bet interesanti, ka šeit izvietoti arī pārtikas ražotāji, kuru vārdi pazīstami Latvijas mērogā – tā ir “Ķelmēnu maize”, “Rankas piens”, Skrīveru “gotiņas” un citi.

Domi pēdējos trīs gadus vada “Dimdiņkāpostu” dibinātājs Normunds Audzišs. Viņš partijas mainījis, tagad pārstāv Zemnieku savienību. No mēra partijas gan atšķēlušies jau vairāki deputāti, katrs uz savu sarakstu. Arī citi staigā turpu šurpu starp konkurējošām partijām.

“Noteikti tas saistīts ar lietām, kas notiek valstī politikā. Izvērtē partijas, kas valstī noturīgākas, un cilvēki maina savu nostāju. Es ceru, ka nākamie spēs draudzīgāk skatīties caur prizmu Gulbenes novada labā,” saka Audzišs.

Viena no bijušajiem ZZS pārstāvēm ir, piemēram, Guna Pūcīte. Tagad aktīva opozicionāre ar nelielu politisko pieredzi, bet lielu apņēmību. “Ja jau viss būtu tik labi, nebūtu tādas konkurences,” viņa saka.

Liels īpatsvars Gulbenē kandidē tieši tādi kā Guna – jauni cilvēki, līdz 40 gadiem. Konkurence pieaugs. Jaunajā sasaukumā būs par diviem deputātiem mazāk nekā līdz šim – uz 15 vietām 108 pretendenti no sešiem sarakstiem.

“Nu, ļoti sadalījušies deputāti – mainījuši partijas, atkal startē ar jaunu sarakstu. Sarakstos ir daudz pašvaldības darbinieku, kas nav labi – runa ir par varas dalīšanu demokrātijā. Pastāv bažas par varas palikšanu vienā lokā. Bet likums to atļauj, un vai to akceptēs vēlētājs – mēs redzēsim,” teic vietējā laikraksta redaktore.

Lizums ir pagasts ar aptuveni 1000 iedzīvotāju, un caurbraucējam varētu šķist – kas te tāds? Skola, veikals, kafejnīca, bet šis patiesībā ir visa lielā Gulbenes novada industriālais centrs.

TV3 Ziņas paviesojās arī “Avotos” – vienā no modernākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Baltijā. Tieši šeit – attālā Latvijas pagastā – jau vairāk nekā 20 gadu ražo un eksportē mēbeles tādiem milžiem kā zviedru “IKEA” un citiem. Paradokss – kamēr pilsētā sūdzas, ka darba nav, šeit strādā 500 cilvēku, un vajag vēl.

“Parasti jautājums – kāpēc pietrūkst? Jaunatnes piesaistīšana novadam! Mūsu darbinieki brauc no Cēsīm, Valmieras, Madonas. Gulbene ir guļamvagons. Bet tur vajag, lai sestdien, svētdien var aizbraukt ģimene ar trim bērniem, un divas dienas ir, ko darīt. Tad var teikt, ka pašvaldība izdarījusi maksimumu. Pie jaunatnes piesaistīšanas novadam, pašvaldībai… Tam jābūt primārajam, lai nebrauc projām. Ļoti svarīgs jautājums,” norāda “Avotu” īpašnieks.

Parkā ar ratiņiem TV3 Ziņas sastapa jaunu dakteri – infektoloģi, Gulbenes slimnīcas galveno ārsti Ilzi Ābramu. Viņu jaunākā meitiņa, kā pati saka, izglāba no Covid-19 – ja ne dekrēts, tagad būtu jāstrādā pašā pandēmijas epicentrā. Gulbenē ārkārtas stāvoklis turpinās – saslimstība augstāka nekā citviet Latvijā.

Pretēji prognozēm, ka pēc desmit gadiem šeit dzīvos jau par piekto daļu mazāk cilvēku, ārste ir optimiste: “(TV3: Vai vienaudži dodas ārpus novada vai atgriežas?) Manuprāt, vairāk uz laukiem grib. Ceļ mājiņas tepat, atgriežas. Rīga vairs neinteresē. Protams, ja būtu vairāk darbavietas atbilstoši izglītībai. Nākas darīt darbu nevis ko vēlies, bet ko ir iespējams veikt. (Tv3: Jūs paliekat uzticīga novadam?) Rīgā nevēlējos strādāt. Audzināt bērnus tuvāk dabai.”

0 Komentāru