Palu maksimums Kurzemes upēs varētu sākties jau šīs nedēļas beigās

Pievienot komentāru
Palu maksimums Kurzemes upēs varētu sākties jau šīs nedēļas beigās
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Palu maksimums Kurzemes upēs varētu sākties jau šīs nedēļas beigās, šodien preses konferencē informēja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna.

Viņš norādīja, ka jau tuvākajās dienās gaisa temperatūra paaugstināsies pat līdz plus 7, plus 10 grādiem, strauji kusīs sniegs un ledus un nedēļas nogalē sāksies palu periods.

Ventas upes baseinā, Bārtā un mazajās Ventas pietekās palu maksimums esot gaidāms no 26.februāra līdz 2.martam, savukārt Lielupes baseinā tas gaidāms no 1.marta līdz 10.martam.

Potenciāli plūdu draudi var veidoties ledus iešanas sākumposmā, kad ledus sakustās un var veidoties ledus sastrēgumi.

Pārējo upju baseinos  – Gaujā, Daugavā – pali gaidāmi marta otrajā pusē, aprīļa sākumā, vai arī vēlākais aprīļa vidū. Tas gan nenozīmējot, ka līdz tam nenotiks nekāda kustība.

Kā preses konferencē informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), pašlaik lieli plūdi netiek prognozēti, taču, sākoties ledus iešanai, situācija var strauji mainīties. Atšķirībā no citām ziemām, šajā ziemā ir bijis noturīgs sals un uz upēm izveidojusies ledus sega. Arī sniega ir sasnidzis daudz, tostarp sniega daudz esot arī Baltkrievijā un, ja sniegs strauji kusīs, tad Daugavā sagaidāma ūdens līmeņa celšanās.

Tradicionāli bīstamie reģioni Daugavā ir Jēkabpils-Pļaviņu posms, lejpus Jersikas, kā arī Ogres upes lejtecē, kur tradicionāli veidojas ledus sablīvējumi. Lielupē ledus sastrēgumi varētu būt pie Staļģenes, Mežotnes un pie Jelgavas.

Savukārt Gaujā ledus sastrēgumi iespējami pie Ādažiem un Carnikavas novadā, teica ministrs.

Vides ministrija sagatavos ziņojumu izskatīšanai valdības sēdē, lai informētu par aktuālo situāciju un  gatavību risināt ar potenciālajiem plūdiem saistītos jautājumus.

Arī pašvaldības iesniegs informāciju par to gatavību ārkārtas situācijām plūdu dēļ.

Kā ziņots, Plešs šodien sasauca ministrijas atbildīgo amatpersonu un padotības iestāžu speciālistu sanāksmi par pavasara palu iespējamo apjomu un turpmāko rīcību.

Plūdu gadījumā to novēršanas pasākumus veic vairākas saistītas institūcijas, primāri – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”(LVĢMC), pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, “Latvenergo”, Valsts policija, pašvaldību policija u.c.