Ogres upē sākusies ledus iešana; patlaban plūdu draudi vēl neesot

Pievienot komentāru

Ogres upē piektdienas pēcpusdienā sācis iet ledus. Lai gan uzreiz arī kāpis ūdens līmenis, patlaban ogrēniešiem plūdi nedraud. Situācija gan strauji varot mainīties, uzsver hidrologi. Ūdens līmenim pieaugot vien par dažiem desmitiem centimetru, upe var arī iziet no krastiem un appludināt palienes, kā arī zemākās teritorijas.

Ogres upē ledus iešana sākās piektdien ap pulksten pus četriem. Uzreiz arī novērojumu stacijas brīdināja par strauju ūdens līmeņa celšanos – tas pieauga par aptuveni pus metru.

Lai Ogres upes augštecē samazinātu ūdens līmeni, piektdienas vakarā steigušus arī atvērtas Ogres upes slūžas. Vietējie iedzīvotāji gan uzsver, šogad ledus upē nav bijis ļoti biezs, tādēļ neparedz plašus plūdus.

“Vienmēr tur, kur estrāde, tur sastrēgums rodas, atkarībā, kā Daugava paņems ledu pretī. Un no saimnieka arī atkarīgs, lai viņš laikus slūžas atvērtu vaļā,” saka ogrēnietis Valdis.

Vēl sestdien par slūžām atbildīgais darbinieks vairākas reizes dienā apsekoja aizsprostu, lai regulētu upes līmeni. Ja nepieciešams, slūžas paver plašāk, lai ūdens caurtece pieaug.

“Mēs šodien bijām aizbraukuši tur pa upi uz augšu, aiz Ogres gala. Viss pagaidām ciet. Bet nebija jau tā ledus tik bieza,” norāda Ogres HES darbinieks Ivars.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati rāda, ka patlaban Ogres upes līmenis ir pacēlies virs pus otra metra. Eksperti uzsver, problēmas var rasties, ja līmenis pārsniedz divu metru robežu. Raizes gan rada, ka palu laikā ūdens celšanās ir grūti prognozējama un dažu desmitu centimetru ūdens pieaugums var notikt strauji.

LVĢMC hidroloģe Līga Klints pauž: “Riski, protams, pastāv, ja turpmāk saglabājoties siltam laikam, sāksies ūdens līmeņa kāpums visā tecējumā, kur pagaidām vēl ir ledus sega, augšpus Ogres pilsētai. Un, ja intensīvi ūdens līmeņi sāks nākt, tad līmenim paaugstinoties, var applūst zemākās vietas.”

Kamēr tālāk augštecē Ogres upi vēl klāj ledus, tuvāk pilsētas centram izveidojies vairākus simtu metru garš ledus sanesums.

Hidroloģe uzsver, tieši ledus sablīvējumi var radīt lielākās problēmas. Taču arī tie šobrīd vēl nav tik plaši, lai radītu plūdu risku, jo upes caurteci ietekmē maz.

“Tas, ka ūdens līmenis šobrīd nepaaugstinās strauji, nozīmē tikai to, ka tas filtrējas cauri. Tas sablīvējums nav ļoti stiprs un ūdenim ir, kur palikt, atrast savu ceļu uz Daugavu,” skaidro Klints.

Ledus iešana turpinās arī Kurzemes un Zemgales upēs. Sestdien ledus sācis iet arī Lielupē pie Bauskas un Jelgavas. Tur strauji paaugstināsies ūdens līmenis un jau applūdušas zemākās vietas un palienes.