NVO aicina nepilsoņiem pašvaldībās ļaut iesniegt kolektīvos iesniegumus

0 Komentāru

Reģionālo lietu ministrijas paspārnē šobrīd tiek tapināts jauns likums par pašvaldībām. Viens no jauninājumiem, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaisti pašvaldības dzīvē ir “kolektīvo iesniegumu” instruments. Ar to iedzīvotāji savā pašvaldībā varēs īstenot dažādas iniciatīvas. Tomēr radies jautājums, vai šādas tiesības ir pareizi dot tikai pilsoņiem un tikai tiem, kuriem attiecīgajā pašvaldībā deklarēta dzīvesvieta.

Sākotnējais piedāvājums paredz noteikt, ka kolektīvos iesniegumus drīkstēs iesniegt tikai tie iedzīvotāji, kuri deklarēti konkrētajā pašvaldībā. Šāda pieeja radījusi jautājumus vairākām nevalstiskajām organizācijām, jo vēlēšanās piedalīties var gan pašvaldībā dzīvojošie citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, gan arī cilvēki, kuriem vietvarā pieder kāds īpašums.

“Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kas dzīvo šeit Latvijā un kuriem pēc Eiropas regulēju jau ir tiesības, tai skaitā balotēties uz pašvaldību deputātu amatiem – es neredzu juridiski tīri jēgu, kāpēc viņi nevarētu piedalīties arī kolektīvajos iesniegumos,” teic iniciatīvu portāla “Manabalss.lv” pārstāvis Didzis Meļķis.

“Manabalss.lv”, Zemgales nevalstisko organizāciju centrs un citas iedzīvotājus pārstāvošās biedrības arī uzskata, ka praktiskas dabas jautājumu lemšanā piedalīties būtu jāļauj arī nepilsoņiem, tādējādi veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā.

“Ja mēs nepilsoņiem politisku apsvērumu dēļ nedodam vēlēšanu tiesības, politiskās vēlēšanu un balss tiesības – tā ir viena lieta, bet šajā gadījumā tā vairāk ir saimniecība. Kapēc nepilsoņi nevarētu lemt par atkritumu saimniecību, par parku sakārtošanu un iekārtošanu,” domā Meļķis.

Ministrijā nevalstisko organizāciju ieteikumi daļēji ir sadzirdēti un pirms iesniegšanas valdībā likumprojektu plānots papildināt ar nosacījumu, ka kolektīvos iesniegumus varēs sagatavot arī tie, kuriem vietvaru teritorijā pieder īpašumi. Savukārt Eiropas Savienības pilsoņiem un nepilsoņiem, ministrijas ieskatā, būšot pietiekami daudz citu veidu kā iesaistīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā.

Piemēram, jebkurš iedzīvotājs brīvi varēs izteikties publiskajās apspriešanās. Jaunajā likumā pēc pašvaldību reformas piedāvāts izveidot arī iedzīvotāju padomes. Tāpat, jebkuram iedzīvotājam būs tiesības pieteikt projektus un pretendēt uz pašvaldības līdzdalības budžeta finansējumu.

“Šie ir visi instrumenti, kādā veidā dažādas sabiedrības grupas var piedalīties, izteikt savus viedokļus un arī aizstāvēt savus viedokļus. Kolektīvais iesniegums ir tikai viens no veidiem un tur patiešām, kā Saeimas gadījumā, esam paturējuši šo instrumentu noteiktam personu lokam,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis ir pa vidu abiem iepriekš paustajiem – tā kā Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības piedalīties vēlēšanās, liegt viņiem iesaisti kolektīvo iesniegumu procesā neesot pamatoti. Savukārt nepilsoņu integrācijas jautājums esot jārisina valstiskā līmenī.

“Pirms cilvēks iegūst politiskās tiesības un piedalās politiskajā dzīvē, viņam vajag deklarēt savu attieksmi pret valsti. Nekāda nelaime jau nenotiktu – nu vispār, jau varētu to iesniegumu rakstīt viņi, bet te ir jautājums par to, nu kāda ir mūsu tā lielā stratēģija,” teic Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.

Arī vietvaru pārstāvji uzsver, ka nepilsoņiem ir vairāki citi veidi kā aizstāvēt savas tiesības pašvaldību līmenī, tostarp, vēršoties ar iesniegumiem individuāli.

“Mēs gribam, lai šie likumi ir simetriski ar Saeimu. Šinī gadījumā kolektīvos iesniegumus Saeimā paraksta pilsoņi. Līdz ko šo punktu izmainīs attiecībā uz kolektīviem iesniegumiem Saeimā tā, protams, būtu simetriski jāizmaina arī pašvaldībās,” norāda Pūķis.

Jauno pašvaldību likumu izskatīšanai valdībā plānots iesniegt tuvāko nedēļu laikā. Diskutēt par tā saturu būs iespējams kā Ministru kabinetā, tā Saeimā.

0 Komentāru