No dzīvnieku patversmēm arvien biežāk tiek adoptēti suņi-seniori

0 Komentāru

No dzīvnieku patversmēm arvien vairāk tiek adoptēti suņi-seniori, jo tieši šai dzīvnieku kategorijai ir vismazāk cerību uz jaunām mājām. Šoreiz raidījuma “900 sekundes” stāsta varonis ir septiņus gadus vecais suns Sebastians, bet patversmē ”Ulubele” viņam bija cits vārds un cita dzīve. Lielais Bambijs ar skumjo skatienu ”Ulubelē” nonāca pirms nepilnā gada, kad viņa saimnieks vecuma nespēka dēļ savu mīļo suni bija pielicis pie ķēdes un vairs neatcerējās pat pabarot.

Pēdējo trīs nedēļu laikā labo ziņu Sebastianam ir vairāk nekā visos viņa septiņos dzīves gados. Viņš ir pirmo reizi pastaigājies gar jūru, ieraudzījis sevi spogulī, iepazinies ar printeri un ļoti bieži dzird, ka ir labs suns.

Lāsma Kalnbērza neplānoja adoptēt suni. Jā, viņa kā brīvprātīgā vairākus gadus brauca uz dzīvnieku patversmi ”Ulubeli” staidzināt sunīšus, bet vienu dienu saskatījās ar šo skumjo skatienu, un lēmums atnāca pats par sevi.

“Ieraugot Sebastianu man vairs nebija variantu, jo es vairāk nevarēju naktī gulēt, zinot, ka viņš tajā būrīti īr… Un kur viņš galīgi neiederas,” viņasaka.

Lāsma ļoti gribēja vest Sebi mājās, bet šaubījās, vai augumā lielais un garā brīvais suns iedzīvosies dzīvoklī. Tomēr janvārī pēc Sebastians bija jau ieradies viņas dzīvoklī. Sākumā iederēties pilsētas dzīvē nebija viegli.

“Viņš nemācēja pa trepēm kāpt, baidījās no lifta, uzleca uz galda, uz plīts. Meklēja kur ko paēst. Bet mēs mierīgā ceļā ar viņu visu sarunājām bez bargiem dresūras paņēmieniem,” saka Sebastiana saimniece.

Gudrs, prātīgs, ziņkārīgs, tā Lāsma raksturo savu četrkājaino draugu. Viņš ne tikai mēģina sadraudzēties mājās ar printeri, bet arī vēlas atrast kopīgo valodu ar televīzijas kameru, kā arī atrast jaunus draugus.

Ne tikai Lāsma, bet parasti visi, kas adoptē suņus-seniorus šo lēmumu pieņem pakāpeniski un visu izvērtē, stāsta dzīvnieku patversmē ”Ulubele”.

“Katrā ziņā tas nedrīkst būt sasteigts. Tas ir ļoti atbildīgi. Tā ir papildus atbildība. Jo paņemot senioru jārēķinās, ka ar laiku viņš paliks tikai vecāks,” norāda ”Ulubeles” pārstāvis Kristaps Sardiko, kurš apstiprina, ka suņi-seniori tiek adoptēti arvien biežāk.

Tikmēr Lāsma atbildību izprot un Sebastians patiešām pārkārtojis viņas dzīvi, bet savas priekšrocības ir arī sunim-senioram: “Savā ziņā tas arī ir labāk manuprāt. Jo kucēns ir ļoti neprognozējams un nevar zināt, kāds viņam būs raksturs, ar viņu daudz jāstrādā pašā sākumā.  Bet pieaudzis suns pamatlietas jau ir apguvis.”

Šobrīd abi pierod viens pie otra, bet savu lēmumu Lāsma nenožēlo: Tā sajūta un kā viņš skatās tev acīs.. Tas pilnībā visu kompensē…”

Savos septiņos gados Sebastians ir sācis darīt to, ko ir palaidis garām – viņš aizrautīgi spēlējas ar mantiņām. Atgūst nokavēto.

0 Komentāru