Neuzticības krīze: meklēs risinājumus lielākam iedzīvotāju atbalstam Covid-19 pandēmijā

1 komentārs
Neuzticības krīze: meklēs risinājumus lielākam iedzīvotāju atbalstam Covid-19 pandēmijā
AFP / SCANPIX

Valdībai jādomā par lielāku palīdzību iedzīvotājiem, kurus līdz šim valstij nav izdevies sasniegt. Šādu aicinājumu pauduši nevalstiskā sektora pārstāvji jaunajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupā.

Stratēģiskās vadības grupu, kurā pārstāvēta valdība un nevalstiskās organizācijas, izveidoja pagājušajā nedēļā pēc liela sociālo partneru spiediena, kuri uzskatīja, ka viņos pietiekami neieklausās un viņus pietiekami neiesaista lēmumos saistībā ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu.

Grupā Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētāja uzsvēra, ka finansiāla un emocionāla palīdzība nepieciešama daudziem, sākot no bērniem un pusaudžiem, beidzot ar senioriem un mazajiem uzņēmējiem, taču valsts visus neaizsniedz. Daži nekvalificējas birokrātisku prasību dēļ, citiem bail vai pat kauns lūgt palīdzību. Taču tā ir vajadzīga.

“Atcerēsimies, ka mēs šobrīd dalām aizdevuma resursus. Kāpēc lai kāds gribētu ar saviem nodokļiem palīdzēt atmaksāt aizdevumu, no kura viņam nav bijusi palīdzība, kad tas bija visvairāk nepieciešams,” saka Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētāja Inese Vaivare.

Šī visa rezultātā liela arī uzticības krīze. Krišjāņa Kariņa (JV) valdības reitings patlaban ir zemākajā punktā.

Vaivare sniedza arī virkni priekšlikumu, lai iedzīvotājiem būtu saprotamāki krīzes ierobežojumi un atbalsta pasākumi, lai vairāk iesaistītu sabiedrību. Iespējams, jāvienojas nolikt pie malas politiku uz krīzes laiku.

“Tas ir kā prasīt sunim neēst desu, kas ir uz grīdas. Politika ir politika, tā diemžēl nekur neapstājās nevienā valstī.” Darba devēju konfederācijas viceprezidents “LMT” valdes priekšsēdētājs Juris Binde uzver, ka šajā krīzē ļoti svarīgi ir rūpīgi pārdomāti valdības lēmumi – nevis balstīti izjūtās. Kļūdas var dārgi maksāt, piemēram, ar lēmumiem par tirdzniecības ierobežojumiem pirms Ziemassvētkiem izraisot milzu cilvēku pieplūdumu veikalos.

“Var diezgan droši apgalvot, ka tas infekcijas līmenis, kas mums ir šobrīd, lielā mērā ir saistīts ar superaugsto koncentrāciju tieši Ziemassvētkos. Pat izjūtu līmenī, kura no šīm vietām ir bīstamāka – sabiedriskais transporta vai kameršļūkšana slēpošanas bāzēs?” vaicā Binde.

Kariņš atzina, ka kļūdas ir pieļautas un atbalsts iedzīvotājiem nav bijis tik efektīvs, cik gribētos. Ja sabiedrība iet cauri tuksnesim, jānodrošina tai pārtika un ūdens: “Cilvēki jūt, ka viņi staigā pa šo tuksnesi, apvārsnis visu laiku tikpat tālu, cik bija. Aizmugurē arī var neredz un sāk domāt, kur tas ūdens? Kur es gulēšu, kā es naktī nenosalšu un kā es dienā saulē nesadegšu? Šis ir tas pabalsts, kas mums ir vajadzīgs.”

Valdība izstrādās jaunus priekšlikumus, kā sniegt lielāku palīdzību iedzīvotājiem.

1 komentārs