Meža zemeņu “radinieces” spradzenes: kāds ir saldāko ogu Latvijā noslēpums?

5 komentāri

Saldas, sarkanas ogas – tās plūcot, bieži dzirdams neliels sprakšķis. Runa ir par spradzenēm, kas ir radniecīgas meža zemenēm un priekšteces visām dārza zemenēm. Latvijas pētnieki atrada šīs retās ogas un izpētīja to sastāvu. Laboratoriskie izmeklējumi atklāja, ka spradzenes varam droši dēvēt par saldākajām savvaļas ogām Latvijā.

“900 sekundes” devās uz Balonu pļavu Siguldā. Tur Latvijas Dabas fonda pētnieces Zanes Līkās vadībā meklējam reti sastopamās ogas – spradzenes.

Dabas pētnieces vadībā izdodas atrast mazās, sarkanās ogas. Pirmajā mirklī tās var viegli sajaukt ar spradzenēm radniecīgām ogām – meža zemenēm. Tomēr, ieskatoties rūpīgāk, atšķirības ir redzamas.

“Tās ir apaļas. Zemenes ir ovālas, smailākas. Iegrimušas iekšā sēklas, kamēr zemenēm tās ir uz āru,” norāda pētniece.

Spradzenes ir arī krietni prasīgākas pret apkārtni. Tās aug tikai dabiskās pļavās, kur ir sausa, kaļķaina augsne.

“Spradzenes aug parasti upju ielejās, sausos zālājos. Pie Daugavas var atrast, pie Ventas, pie Gaujas. Meža zemenes var atrast mežā, izcirtumos, arī pļavās, tās ir mazāk izvēlīgas. Šīs ir daudz retākas, tās augs tikai labos, dabiskos zālājos, kur ir daudz citu sugu,” teic Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte.

Spradzenes nosaukumu ieguvušas savas īpašības dēļ, plūcot gatavu ogu, bieži vien dzirdams neliels sprakšķis.

Latvijas Dabas fonda pētnieki “Grass life” projekta ietvaros pirmo reizi veica spradzeņu bioloģiski aktīvo vielu sastāva izpēti.

Pētnieki atklāja, ka spradzeņu sastāvā ir daudz saharozes. To katrs var pats pārbaudīt, pagaršojot spradzenes, tās ir īpaši saldas.

Saharozes jeb cukuru daudzums spradzenēs ir pietiekami augsts, lai tās varētu dēvēt par saldākajām savvaļas ogām Latvijā. Taču pētnieki aplūkoja ne tikai ogas, bet visu augu. Izrādījās, ka spradzeņu lapās ir ļoti daudz polifenolu, kas ir aktīvi antioksidanti.

“Uzņemot šādu spradzeņu lapu tēju, šie oksidanti aizsargā mūsu šūnas no oksidatīvā stresa. Līdz ar to nerodas bojājumi, piemēram, mūsu DNS,” norāda Latvijas Universitātes Vides zinātņu doktorants, pētījuma autors Linards Kļaviņš.

Spradzeņu lapas ir līdzīgas meža zemeņu lapām, taču ir viena būtiska atšķirība. Lapas smailē esošais robiņš ir visai drošs veids, kā atpazīt spradzeņu augus laikā, kad nevaram redzēt sārtās, saldās ogas.

5 komentāri