Magoņa lieta: tiesneši nosoda Bordānu par kritiku pirms iepazīšanās ar spriedumu

9 komentāri

Skarbus pārmetumus no prominentiem tiesnešiem un citiem juristiem nācies uzklausīt tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP). Viņš apsaukts par publisko kritiku spriedumam, ar kuru nesen tika attaisnots korupcijā apsūdzētais bijušais “Latvijas Dzelzceļa” vadītājs Uģis Magonis. Tikmēr Bordāns neko nosodāmu nesaskata tajā, ka skaļi norāda uz korupcijas un neprofesionalitātes problēmām tiesu sistēmā.

Līdz šim politikā ierasta prakse bija tāda, ka tieslietu ministrs nekomentēja konkrētus spriedumus vai tiesnešu darbu, taču Bordāns šo tradīciju ir lauzis ar izteikumiem Magoņa lietas saistībā. Par to viņam piektdien bija jāatskaitās tiesnešu priekšā.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos pagājušajā nedēļā attaisnoja korupcijā apsūdzēto bijušo “Latvijas dzelzceļa” priekšnieku Magoni un igauņu biznesmeni Osinovski, lai gan KNAB darbinieki bija pieķēruši Magoni ar lietiskajiem pierādījumiem – 500 000 eiro skaidrā naudā. Pasludināta ir tikai sprieduma rezultatīvā daļa, pilns sprieduma teksts ar argumentiem vēl tiek gatavots un parasti tiek publiskots vēlāk.

Par attaisnojošo spriedumu asu kritiku pauda Bordāns, savukārt šī rīcība sadusmoja Latvijas Tiesnešu biedrību. Šodienas Tieslietu padomes sēdē tika akcentēts, ka ministram šādi nepienāktos runāt, neiepazīstoties ar spriedumu, jo tādā veidā tiek grauta tiesas reputācija.

“Ar negatīvu informāciju mūsdienās var sagraut jebko! Cilvēku, valsti, sistēmu, vienalga ko. Ar prasmīgu negatīvas informācijas plūsmu. Vai tas nebija viens no propagandas teorētiķiem Gebelss, kas teica, ka simtkārt atkārtoti meli kļūst par patiesību,” saka Augstākas tiesas vadītājs Aigars Strupišs.

Strupišs norādīja, ka šajā gadījumā Bordāns spēj ietekmēt tiesas. Varot rasties situācija, ka lietu skata tiesnesis, kurš ir ievēlēts uz laiku vai arī ka tiesnesis kandidē uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, par ko lemj Saeima, un politiķi varētu viņu neapstiprināt. Strupišs akcentēja, ka iepriekš šāds precedents jau ir bijis.

Bordānu par pārlieku asajiem izteikumiem tiesas virzienā kritizēja arī ģenerālprokurors Juris Stukāns, vienlaikus akcentējot, ka tieslietu sistēmā ir ļoti daudz problēmu, un tiesu darbība rada neizpratni un neuzticību sabiedrībā: “Kāpēc mēs līdz šai dienai nevaram nodrošināt tajās lietās, kur likums nosaka prioritāru izskatīšanu, kāpēc tiesu vara visu laiku to ignorē? Pagājušajā tieslietu padomē aicināju tiesu varai vērtēt šo jautājumu. Reakcija bija – nē, neko nedarīsim! Kā to sapratīs! Iejaukšanās tiesu varā!”

Pārmetumi tika arī Bordāna partijas biedram, Saeimas juridiskās komisijas vadītājam Jurim Jurašam, kurš pats vēl KNAB darbinieku rindās strādāja ar Magoņa lietu un kurš publiski izteicās, ka par lietas pārkvalificēšanu uz mazāk smagu viņam piedāvāts kukulis miljona eiro apmērā.

Advokātu padomes pārstāve pauda sašutumu par Juraša izteikumiem soctīklos, ka “vismaz pēdējos divus mēnešus gaisā virmoja dažādas runas un bija skaidrs, ka ļoti daudzi ietekmīgi vīri, kuru interesēs bija panākt šādu iznākumu, darīja visu iespējamo, lai šāds lēmums tiktu pieņemts.”

“Atļāvāt graut tiesas reputāciju, esot tiešām gudrs un izcils jurists! Tieši to pašu saku savam mīļajam ministram Bordāna kungam,” pauž Zvērinātu advokātu kolēģijas priekšsēdētājas vietniece Guna Kaminska.

“Arī tie jūsu mēģinājumi izdarīt draudus attiecībā uz mani, kā tieslietu ministru, arī izdarīt caur advokatūru draudus, es uz to esmu gatavs. Viss, ko darām, ved uz veco laiku, korumpētās sistēmas sabrukumu,” norāda Bordāns.

Sēdes beigās Tieslietu padome pieņēma rezolūciju, aicinot visus sabiedrības locekļus, tai skaitā valsts amatpersonas, nekritizēt spriedumus pirms tie ir pieejami pilnā argumentācijā, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus, kā arī respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību. Bordāns gan paliek pie sava, ka rīkojies pareizi, un sola turpināt publiski paust savu viedokli.