Madonas novada iedzīvotāji apjukuši par vēlēšanu “raustīšanu”; balsot varētu arī neiet

1 komentārs

Madonas novada iedzīvotāji šonedēļ pieredzēja gan vēlēšanu atcelšanu, gan atcelšanas lēmuma atcelšanu. Kā visa šī jezga ietekmējusi viņu noskaņojumu pirms vēlēšanām?

Kamēr rīta pusē visā Latvijā vēlēšanu iecirkņi bija vaļā, topošajā Madonas novadā iecirkņu darbinieki vēlētāju uzņemšanai vēl tikai gatavojās. Lai kaut kā kompensētu ar lēmumu maiņu saistītās neērtības, Madonas novadā ceturtdien iecirkņiem tika ļauts atvērties vēlāk.

Lasi vēl – Iepriekšējās balsošanas divās dienās nobalsojuši vairāk nekā 54 000 vēlētāju

Piektdien pēc Satversmes tiesas lēmuma pašvaldības uzraugošā ministrija paziņoja, ka Madonas novada vēlēšanas rosinās rīkot septembrī. Gatavošanās balsošanai novadā apstājās, taču tikai trīs dienas vēlāk, ņemot vērā Saeimas lēmumus novada robežas tomēr nemainīt, vietējie saņēma ziņu, – balsošanai tomēr ir jāgatavojas.

“Darbu tas ir ietekmējis ļoti būtiski, jo tiešām pretrunīgo lēmumu dēļ mums šo vēlēšanu procesu sākotnēji bija ļoti grūti organizēt. Tas nozīmē, ka visas materiālu izdales, pieslēgšanas programmām – faktiski tika veikts gandrīz dubults darbs. Par laimi, vēlēšanu zīmes nepaspējam iznīcināt,” teic Madonas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Evita Zāle.

Par jauno Madonas novada vadību šogad jābalso arī Cesvaines un Lubānas iedzīvotājiem. Vietējie neslēpj, – Saeimas pēdējo dienu lēmumi ir haotiski un neizprotami un daudzi jau bija noskaņojušies vēlēšanām septembrī.

“Ārkārtīgi liels apjukums ir, un nesaproti vairs, par ko, kas. Nu tiešām, ļoti liels apjukums ir. Būtība jau bija noskaņojums uz to 11. septembri. Gribējām gaidīt jaunus kandidātus un priekšlikumus,” saka cesvainiete Inta.

“Es visu laiku domāju, ka būs vēlēšanas, tad pasaka, ka Varakļāni paliek paši par sevi, un es apjūku – kāpēc tad viņi tika atstāti, jo, ja reiz pievieno, tad pievieno, ko tas ir negodīgi pret pārējiem pagastiem,” pauž Cesvaines iedzīvotāja Enija.

“It kā pieņēma, ka pievienos Varakļānus un pārcelsies viss, pēc tam pēkšņi vairs ne. Bet tagad ir skaidrs būs vai nebūs vēlēšanas – man liekas, ka notiek, kaut kas notiek,” saka Lubānas iedzīvotāja Sabīne.

Daudzi vietējie gan par vēlēšanu pārcelšanu, gan Varakļānu mētāšanu šurpu turpu ir tik neapmierināti, ka vēlēšanās varētu pat boikotēt.

“Vispār nemaz negribas uz vēlēšanām vairs iet, tāpēc, ka esam par varakļāniešiem. Gribas, lai ir pie mums,” norāda Cesvaines iedzīvotāja Dace.

“Šajā pusē cerēja, ka vēlēšanas pārliks saistībā ar Varakļāniem, bet likumdevējs nav labvēlīgs Latvijai kā tautai, tautas un lauku viedoklim. Vēlēšanas nepiedalīšos, jo neredzu jēgu,” saka Lubānas iedzīvotāja Ruta.

Izmaiņu dēļ kopumā Madonas vēlēšanu apgabalā iepriekšējās balsošanas stundu būs par piecām mazāk nekā citviet. Lai gan šis varētu būt viens no iemesliem vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanai, publisko tiesību eksperti lēš – ar politiķu neapmierinātību par vēlēšanu iznākumi vien būšot par maz.

“Ir nepieciešama konkrēta vēlētāja konkrēta sūdzība, kurā norādītas, vēlams, ticamā formā, jo nepietiek ar pliku apgalvojumu, divas lietas. Pirmais, ka vēlētājs taisījās iet nobalsot pirmdien, un otra lieta, ka šim vēlētājam nav iespējas nobalsot ceturtdien, piektdien vai sestdien,” vērš uzmanību Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.

Kopumā Madonas novadā šajās vēlēšanās darbosies 24 vēlēšanu iecirkņi.

1 komentārs