Liela nenoteiktība ap 2022. gada budžetu; izšķirošs būs vakcinācijas temps

4 komentāri
Liela nenoteiktība ap 2022. gada budžetu; izšķirošs būs vakcinācijas temps
OKSANA DŽADANA, F64

Sācies darbs pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas. Izdevumu plānošanā lielu nenoteiktību raisa pašreizējais vakcinēšanas temps, no kā atkarīga ierobežojumu atvieglošana ekonomikai. Šis un nākamais arī ir vēlēšanu gads, tāpēc politiķu tēriņu apetīte raisa bažas neatkarīgajām institūcijām.

Valdība pirms dažām nedēļām atbalstīja Latvijas Stabilitātes programmu 2021. līdz 2024. gadam. Tā ir viens no sastāvdaļām ikgadējā valsts budžeta sagatavošanas ciklā un iekļauj prognozes par ekonomikas izaugsmes tempu, lai sniegtu sākotnēju priekšstatu, cik tad valsts nākamajā gadā varēs tērēt.

Trešdien ar dokumentu iepazīstināta Saeimas Budžeta komisija. Pieņemts, ka pēc ekonomikas iegrožojošo ierobežojumu atcelšanas, visticamāk, gaidāma strauja tautsaimniecības izaugsme. Augot privātam patēriņam, eksportam un investīcijām, šogad iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3%, bet nākamgad 4,5%. Inflācija nākamgad kāps līdz 2%, vidējā darba samaksa pārsniegs 1200 eiro uz papīra, savukārt bezdarbs samazināsies līdz 7,1%.

Šis prognozes izstrādātas, paļaujoties, ka potēšanas process ritēs veiksmīgi un nebūs negaidītu negatīvu pavērsienu attiecībā uz epidemioloģisko situāciju valstī rudenī.

Finanšu ministrs atzīmē, ka šoreiz budžetā sagatavošanā ir kas kardināli atšķirīgs no citiem gadiem. Proti, Brisele dalībvalstīm sniedz samērā formālas rekomendācijas saistībā ar valstu budžetiem. Šoreiz paralēli runa par vērienīgo Eiropas ekonomikas attīstības fondu, kurā Latvija pieteikusi teju divu miljardu eiro investīcijas.

“Praktiski mūsu lielākās diskusijas ir tieši saistīts ar rekomendāciju izpildi. Eiropas Komisija Attīstības fondu redz kā instrumentu, kā dalībvalstīm piespiest – piespiest var teikt pēdiņās, neko sliktu jau neiesaka – darīt to, kas, viņuprāt, uzlabotu situāciju,” saka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Fiskālās disciplīnas padome kopumā atzinīgi vērtēja sagatavotos dokumentos, taču vienlaikus aicināja būt piesardzīgiem un atbildīgiem. Liela nenoteiktība, deficīts augsts, krīzes pārvarēšanai aizņemto līdzekļu dēļ valsts parāds jau pie kritiskās 50% robežas no IKP. Jāpatur prātā, aktuālie politiskie procesi.

“Mums ar to ir jārēķinās, it sevišķi jums, godātie deputāti. Pārmērīgi tēriņi vēlēšanu gadā nav īpaši vēlami, vai ne?” norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jūnijā gaidāma nākamā makroekonomisko prognožu aktualizēšana, un tās jau izmantos par pamatu budžeta plānošanā.

Lai gan valsts galvenā finanšu dokumenta sagatavošana sākusies, process lielākos apgriezienus uzņems vasaras otrajā pusē. Valdībā budžetu un pavadošos likumprojektus plānots izskatīt septembrī un oktobrī, bet iesniegt Saeimā – 14. oktobrī.

4 komentāri