Pēc Lemberga domām, viņa lietas iztiesāšanas laikā pārkāptas cilvēktiesības un nevainīguma prezumpcija

3 komentāri

Iztiesāšanas procesā, kurā apsūdzēts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), viņa dēls Anrijs Lembergs un uzņēmējs Ansis Sormulis, ir pārkāptas cilvēktiesības, kā arī nevainīguma prezumpcijas ievērošana, šādu viedokli tiesas sēdē pauda Lembergs.

Izmantojot iespēju izteikt pēdējo vārdu, Lembergs norādīja, ka pirms 11 gadiem tiesa viņam un viņa aizstāvjiem sacīja, ka viņam ir jāpierāda, ka apsūdzības nav pamatotas.

Tas, pēc Lemberga vārdiem, gan viņam, gan viņa aizstāvjiem bija pārsteigums, jo viņi bija gaidījuši, ka tieši apsūdzība būs tā, kura strādās pie tā, lai pierādītu apsūdzības pamatotību. “Tas sarežģīja aizstāvju darbu un manu spēju aizstāvēties,” uzsvēra Lembergs.

Viņš norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas pamattiesību hartā ir teikts, ka ikviens, kurš ir apsūdzēts kriminālnoziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu, kā arī katram ir tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpciju.

“Tiesneša 2010. gada 25. janvārī dotais uzdevums neatbilst šiem diviem dokumentiem, proti, ir pārkāptas cilvēktiesības,” apgalvoja politiķis.

Tāpat Lembergs norādīja arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. martā direktīvu, ka pierādīšanas pienākums, lai noteiktu aizdomās turētā un apsūdzētā vainu, gulstas uz apsūdzību. Tāpat direktīvā ir norādīts, ka nevainīguma prezumpcija tiktu pārkāpta gadījumā, ja pierādīšanas pienākums tiktu pārlikts no apsūdzības uz aizstāvību.

“Mans gadījums ir noformulēts absolūti viennozīmīgi,” secināja Lembergs.

Tāpat Lembergs norādīja uz vairākām prokuroru kļūdām lietas detaļās, tai skaitā skaitļos un datumos, kā arī izteica neizprati par vietām, kurās tika pratināti vairāki liecinieki. “Kāpēc liecinieki netika pratināti prokuratūrā? Varbūt tāpēc, ka prokuratūrā liecības tiek ierakstītas un tas nebija izdevīgi?” jautāja politiķis.

Lembergs norādīja, ka viņš bija gatavojies teikt pēdējo vārdu no 20 līdz 30 tiesas sēdēm, bet viņa uzstāšanās laiks tika samazināts par apmēram sešām reizēm, līdz ar to viņš lūdza tiesu dot viņam laiku, lai sagatavotos pēdējam vārdam, jo viņa runa faktiski jāraksta no sākuma.

Politiķis piedāvāja norunāt pēdējo vārdu 8.februārī, bet tad viņu turpināt tikai 11. februārī, un tad pēc divu nedēļu pauzes izmantot atlikušās divas tiesas sēdes runas pabeigšanai.

Tiesa norādīja, ka lūgums dot vēl papildu laiku gatavoties runai ir nepamatots, jo jau pārejot pie tiesu debatēm, kuras notikušas jau vairākus gadus atpakaļ – visiem procesa dalībniekiem bija laiks gatavoties gan debašu runai, gan pēdējā vārda teikšanai.

Nākamā tiesas sēdē nozīmēta 9. februārī, kurā tiesa turpinās uzklausīt Lemberga pēdējo runu.

Jau vēstīs, ka tiesa 8. februārī sāka uzklausīt Lemberga pēdējo vārdu. Lemberga pēdējam vārdam tiesas sēdes ieplānotas līdz ceturtdienai, 11.februārim.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt apsūdzētā pēdējo vārdu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu, atkārto vienus un tos pašus argumentus par vieniem un tiem pašiem faktiem, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem.

Ja apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme lietā, vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, kas attiecas uz lietu, tiesa pēc debašu dalībnieka lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu un izdara tiesas izmeklēšanu, teikts likumā.

Uzklausot apsūdzēto viedokļus par viņu pēdējā vārda ilgumu, tiesa iepriekš noteica tam paredzēto laiku, proti Sormulim un Anrijam Lembergam – katram pa vienai tiesas sēdei. Savukārt Lembergam, kurš tiesā norādīja, ka vēlas pēdējo vārdu teikt 30 tiesas sēžu laikā, tiesa noteica pēdējā vārda ilgumu – četras tiesas sēdes.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu nosakot pēdējā vārda ilgumu, tiesnese Irīna Jansone norādīja, ka “pēdējā vārda laikā apsūdzētajam ir iespēja paust savu attieksmi pret izskatāmo lietu un viņam izvirzīto apsūdzību, nevis atkārtoti sniegt liecības vai dot vērtējumus lietā esošajiem pierādījumiem”.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopš 2009. gada 20. augusta, kad Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā no jauna sāka šīs lietas iztiesāšanu, līdz 2021. gada 8. februārim kopumā ir tikušas nozīmētas 1480 tiesas sēdes, no kurām notikušas 767.

Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Prokurori sāka debatēt pagājušā gada februārī un savu debašu runu noslēdza martā.

Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.

Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008. gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009. gada 20. augustā.

3 komentāri