Latvijai līdz 2030.gadam jāatrisina bišu saimju izmiršanas problēma

4 komentāri
Latvijai līdz 2030.gadam jāatrisina bišu saimju izmiršanas problēma
OKSANA DŽADANA, F64

Tuvākajos desmit gados pārmaiņas gaida Eiropas Savienības, tātad arī Latvijas lauksaimniekus. Viens no mērķiem – panākt, ka vismaz ceturtajai daļai platību jākļūst par bioloģiskajām. Tātad ar minimālu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Viens no iemesliem, kādēļ tas tiek darīts, ir bišu saimju un pašas biškopības saglabāšana, stāsta TV3 Ziņas.

Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pērn veikto pētījumu, kas ir galvenais medusbites saimes apdraudošais faktors Latvijā, tika secināts, ka pirmajā vietā ir varroze. Tā ir parazitāra slimība, kuru izraisa parazitāra ērce. Divu, trīs gadu laikā tā var iznīcināt saimi. Labā ziņa, ka ar varrozi var cīnīties.

Otrajā vietā – dažādi lauksaimniecībā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi. Arī šeit ir iespējams cīnīties. Taču šī jau būtu globāla, nevis lokāla cīņa.

Lauku kaltēšana, nozīmē to apstrādi ar pesticīdiem. Viens no risinājumiem, ko līdz 2030. gadam vēlas panākt Eiropas Savienība, ir ceturto daļu jeb 25% platību rezervēt tikai bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Šādās platībās nav pilnībā jāatsakās no mākslīgām vielām, lietot var tikai tās, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija.

Latvijā šobrīd apspriests arī par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizliegumu vai ierobežojumiem apdzīvoto lauku māju tuvumā. Runa varētu būt par samazinājumu 50% apmērā.

”Tieši šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notiek darbs, tā sauktajā Pesticīdu darba grupā, kur notiek diskusijas, kā mēs varam saprātīgi ierobežot pesticīdu izmantošanu, lai laukus padarītu piemērotākus dzīvei. Diskusijas vēl notiek, septembrī tās atsāksies, bet domāju, ka septembrī nonāksim pie konkrētiem rezultātiem, ko no ministrijas puses iesniegt Saeimas Tautsaimniecības komisijā,” skaidro VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs.

Te gan jāatgādina, ka pēdējās nedēļas ministram ar lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām ir nesaskaņas. Plešu vaino mītu vairošanā par lauksaimnieku radīto kaitējumu dabai. Taču šis temats ir jutīgs arī citviet.

Eiropas Savienības kontekstā Latvijas gadījums ir interesants. Valsts galvenais biškopis pats ir politiķis, turklāt pārstāv ZZS. Tātad ar vienu roku aizstāv zaļo idejas. Ar otru – lauksaimniekus. Armands Krauze te pretrunu nesaskata. Drīzāk priekšrocību.

Jautāts, vai viņš personīgi uzskata, ka vismaz šobrīd lauksaimniekiem izvirzītās prasības varētu būt adekvātas, Krauze atbild apstiprinoši: ”Mēs sakām, ka jābūt līdzsvaram starp bioloģisko lauksaimniecību un konvenciālo. Vai tad 25/75 nav labs līdzsvars? Turklāt 25% ir tikai viena ceturtā daļa, un būtu loģiski, ja 1/4 apstrādātu bioloģiski.”

Katrā gadījumā abām pusēm apmierinošu risinājumu meklēšanai ir vismaz 9 gadi.

4 komentāri