Žurnāls: Būvnieku karteļa krimināllietā figurē aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi

6 komentāri
Žurnāls: Būvnieku karteļa krimināllietā figurē aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi
DMITRIJS ŠUĻŽICS, F64 / VLADISLAVS PROŠKINS, F64 / KASPARS KRAFTS, F64 / ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Tā dēvētajā būvnieku karteļa krimināllietā figurē aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi, tostarp arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), politiķis Edgars Jaunups (LA), bijusī finanšu un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bijusī partijas “Vienotība” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņa), šodien vēsta žurnāls “Ir”.

Tāpat žurnāls raksta, ka lietā kukuļošanas epizodes ir vismaz piecas. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka būvuzņēmēji maksājuši amatpersonām kukuļus, kas noformēti kā pakalpojumu, konsultāciju līgumi vai kā ziedojumi dažādām organizācijām.

Žurnāls arī atgādina par “Taureņu pirtī” pirms vairākiem gadiem ierakstītajām sarunām. Tieši šīs sarunas kalpojušas par pamatu vēl trīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) kriminālprocesu ierosināšanai – Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lieta šobrīd ir jau tiesā, bet “Rīgas Satiksmes” un “Rīgas Kartes” korupcijas skandāli joprojām tiek izmeklēti. “Taureņu pirts” sarunas vedinot domāt par kukuļiem varai pietuvinātajiem un šajā gadījumā arī par aizliegtu vienošanos būvniecības sektorā, vēsta žurnāls.

“Ir” noskaidroja, ka liecības KNAB karteļa lietā jau ir sniedzis Urbanovičs. Urbanovičs aģentūrai LETA 5.septembrī apgalvoja, ka KNAB nav bijis un par notikušo neko nezina, savukārt žurnālam viņš apliecinājis, ka pie viņa “ciemos” bija KNAB un saruna notikusi Saeimā. Urbanovičs nevarot atklāt, par ko tā bijusi, taču apgalvojis, ka tai nav nekāda sakara ar būvnieku lietu. “Viņus interesēja jautājums par trešajām personām, kurām es, kā saka, esmu garām gājis,” pauda Urbanovičs.

Žurnāla avotu sniegtā informācija liecina, ka lietā ir izvaicāta arī bijusī finanšu un ekonomikas ministre Reizniece-Ozola, taču viņa pati to noliegusi. Nekāda komunikācija ar KNAB viņai neesot bijusi un neesot arī norunāta. Arī attiecību ar būvniekiem viņai neesot. “Man nav ne privātu, ne profesionālu attiecību ne ar vienu no būvniekiem. Tieši otrādi, ja runā par manu laiku ministrijā – gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā esmu mēģinājusi uzlabot situāciju, lai nebūtu tā, ka būvnieki nāk, ar kāju sperot durvis pa priekšu,” norādījusi eksministre.

Arī pašreizējais finanšu ministrs Reirs neesot aicināts uz KNAB. “Nē, man ir pirmā dzirdēšana par tādu situāciju,” norādījis Reirs un piebildis, ka viņam kā finanšu ministram bijusi darīšana ar būvniekiem, tajā skaitā uzraugot Eiropas fondu sadali, bet tas neesot bijis saistīts ar kādu objektu būvi.

Arī Jaunups žurnālam teicis, ka nav ticies ar KNAB pārstāvjiem. Tāpat viņš neesot tieši vai netieši kādreiz piedalījies kādu uzņēmēju interešu lobēšanā, kā arī naudu no būvniekiem neesot saņēmis.

Bijusī “Vienotības” vadītāja Āboltiņai, kas pašlaik ir Latvijas vēstniece Itālijā arī žurnālam norādījusi, ka uz KNAB nav aicināta. “Pilnīgas muļķības! Nekad neesmu bijusi “Taureņu pirtī” (pat nezinu, kur tāda atrodas), nekad nav bijusi nekāda saistība ar būvniekiem,” īsziņā atbildējusi Āboltiņa. Tāpat viņa atrakstījusi, ka pazīstot būvfirmas “Arčers” īpašnieku Armandu Garkānu.

Arī eksprezidents Raimonds Vējonis, kuram lietā noteikts liecinieka statuss, noliedzis jebkādu saistību ar šo lietu. Viņš sazvanīts uzsvēra, ka nevar komentēt KNAB uzdotos jautājumus, taču licis manīt, ka to saturs ir par citu cilvēku rīcību, nevis paša darbību. “Ir” zināms, ka Vējonis varētu būt nonācis korupcijas apkarotāju uzmanības lokā tieši saistībā ar aizsardzības ministra amatu, proti, likumsargus ieinteresējis tas, ka laikā no 2015. līdz 2018. gadam kompānija “Arčers” uzvarējusi astoņos Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajos iepirkumos par kopumā 42 miljoniem eiro.

“To es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt. Esmu parakstījis papīru,” atbildējis Vējonis. Būdams aizsardzības ministra amatā, viņš par iepirkumiem neko daudz neesot zinājis.

4.septembrī KNAB preses paziņojumā rakstīja, ka kriminālprocesā 3.septembrī tika aizturētas divas personas, taču drīz vien atbrīvotas, nepiemērojot tām drošības līdzekļus. Kopumā kriminālprocesā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību, taču birojā neprecizēja kāds statuss tām piemērots – persona, pret kuru sākts kriminālprocess vai aizdomās turētais.

8.septembrī LTV raidījums “De facto” vēstīja, ka tiesības uz aizstāvību ir pieciem būvniekiem – bijušajam SIA “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājam Guntim Rāvim, bijušajam “Skonto būve” līdzīpašniekam Ivaram Milleram, “LNK Group” valdes priekšsēdētājam Artjomam Milovam, būvkompānijas “Arčers” un ceļu būves kompānijas “Binders” līdzīpašniekam Armandam Garkānam un uzņēmējam Mārim Martinsonam – un vienam politiķim – Valmieras mēram Jānim Baikam (“Valmierai un Vidzemei”).

10.septembrī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume LNT raidījumam “900 sekundes” apliecināja, ka visām sešām personām, kurām kriminālprocesā šobrīd ir tiesības uz aizstāvību, ir noteikts statuss “persona, pret kuru sākts kriminālprocess”. Uzvārdus viņš neminēja.

Vienīgais advokāts, kurš publiski apliecinājis, ka klientam piemērots minētais statuss, ir Rāvja advokāts Dmitrijs Skačkovs.

Aģentūrai LETA zināms, ka minētais statuss ir arī Milovam, taču viņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA komentārus par to nesniedza. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šis statuss ir arī Garkānam un Martinsonam, lai gan viņu advokāti atteicās komentēt, vai klientiem piemērots šāds statuss. Tāpat LETA zināms, ka šāds statuss noteikts Milleram.

Žurnāls “Ir” raksta, ka vienīgais politiķis, kuram šajā lietā piemērots minētais statuss ir Baiks. Tāpat veikta kratīšana Valmieras mēra kabinetā. Arī aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Baikam piemērots šis statuss. Tikmēr pats Baiks vēl trešdien aģentūrai LETA nekādus komentārus nesniedza, uzsverot, ka viņš ir parakstījis dokumentu, kas liedz viņam izpaust jebkādu informāciju par šo lietu.

Likumā ir teikts – ja sāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru sākts kriminālprocess. Šādai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus.

KNAB un Konkurences padome septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.