Zolitūdes traģēdijas krimināllietā februāra sākumā apsūdzētie tiesai teiks pēdējo vārdu

Pievienot komentāru
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā februāra sākumā apsūdzētie tiesai teiks pēdējo vārdu
LAURIS AIZUPIETIS, F64

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie šī gada 4. februārī plkst. 10 sāks teikt savu pēdējo vārdu tiesai.

Tiesas pārstāve Anete Miķelsone aģentūru LETA informēja, ka otrdien notikušajā sēdē lietas dalībnieki pabeidza teikt replikas par debatēs runāto.

Pēdējais vārds ir noslēdzošais posms tiesas procesā. Pēc pēdējā tā uzklausīšanas tiesa dodas taisīt spriedumu.

Jau vēstīts, ka, raugoties optimistiski, tiesa pieļauj, ka lietu tā varētu pabeigt izskatīt 2020. gada pirmajā pusē.

Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process patlaban ilgst trīs gadus un septiņus mēnešus.

Jūnijā prokuratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma “Maxima Latvija” darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai “Kubs” tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam “CM Consulting” – arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam “Re&Re” – 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet “Maxima Latvija” – 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos “Re&Re” būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, “Maxima Latvija” – 860 000 eiro sods, bet pārējiem – 86 000 eiro sods.