Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība rīkos protestu, jo saskata tiesas procesa vilcināšanu

2 komentāri
Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība rīkos protestu, jo saskata tiesas procesa vilcināšanu
LAURIS AIZUPIETIS, F64

Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības “Zolitūde 21.11.” 21. oktobrī plkst. 10.00 Rīgā, pie tiesas ēkas Baldones ielā 1a, rīkos protesta akciju, jo uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana, aģentūrai LETA pavēstīja biedrības pārstāve Regīna Ločmele-Luņova (S).

Biedrība paziņojumā masu medijiem akcentē, ka “Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas process joprojām atrodas pirmās instances izskatīšanas stadijā un 2019. gada laikā tajā nav noticis ievērojams progress”.

Biedrība paudusi cerību ieraudzīt protesta akcijā arī tieslietu ministru Jāni Bordānu (JV) un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas pārstāvjus, lai saņemtu paskaidrojumus par tiesas gaitas organizatoriskajiem jautājumiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka tiesneses Dzintras Zemitānes darbnespējas dēļ kopš septembra vidus nav notikušas ieplānotās Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdes.

Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka Zemitānes darbnespēja turpinās no 2019. gada 14. septembra un oktobra beigās kļūs zināms, vai tiesnese atgriezīsies darbā.

Ja tiesnese neatgriezīsies, tad tiks lemts par piemērotāko risinājumu, lai lietas iztiesāšana varētu veiksmīgi virzīties uz priekšu. Sadarbībā ar tiesas sastāvu, tiks vērtēts, vai nepieciešams krimināllietas iztiesāšanas procesā iesaistīto tiesnesi Dzintru Zemitāni aizstāt ar rezerves tiesnesi Anitu Grāvīti, skaidroja Buliņa.

“Šajā lietā apzināti tiesas process netiek vilcināts, tomēr šobrīd neviens lēmums nedrīkst būt sasteigts, nepārdomāts un ir jāizvērtē ikviens apstāklis,” uzsvēra tiesas priekšsēdētāja.

Kā ziņots, jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma “Maxima Latvija” darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai “Kubs” tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam “CM Consulting” – arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam “Re&Re” – 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet “Maxima Latvija” – 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos “Re&Re” būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, “Maxima Latvija” – 860 000 eiro sods, bet pārējiem – 86 000 eiro sods.

Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā. Likums paredz, ka tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Tiesas debašu ilgums nav ierobežots. Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem svarīgiem apstākļiem vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu. Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam. Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa dodas gatavot spriedumu.

2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Šuvajeva.