Ziņojums: Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts

4 komentāri
Ziņojums: Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013. līdz 2018. gadam.

Ziņojums, kas iesniegts Eiropas Komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā, aģentūrai LETA atzīst DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darba spēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019. gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Lai gan kopējais dzīvotņu aizsardzības stāvokļa vērtējums joprojām neiepriecina, tomēr, pateicoties detalizētākiem un precīzākiem datiem par dzīvotņu izplatību un kvalitāti, atsevišķās vērtējuma sadaļās konstatēti uzlabojumi, teikts ziņojumā.

Visnelabvēlīgākais aizsardzības stāvoklis joprojām konstatēts zālāju dzīvotņu grupā, un pašlaik dabisku zālāju dzīvotnes Latvijā izzūd visstraujāk, tomēr vienlaikus secināts, ka pieaug apsaimniekoto bioloģiski vērtīgo zālāju īpatsvars. Meža dzīvotņu kvalitāte ir uzlabojusies tajās platībās, kas atrodas stingrākā aizsardzības režīma zonās, teikts ziņojumā.

Sekmīgi ir bijuši LIFE projektos iepriekšējos gados veiktie virsāju atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumi aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”, kur koncentrējas Latvijā lielākā šo biotopu daļa, un attiecīgi šīs dzīvotnes aizsardzības stāvoklis ir būtiski uzlabojies visas valsts mērogā.

“Lielākajā daļā gadījumu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai nepieciešams veikt specifiskus dzīvotņu jeb biotopu apsaimniekošanas pasākumus – piemēram, veicināt dabisko zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu, novēršot to pārveidošanu aramzemēs vai apmežošanu. Atsevišķi meža biotopi, piemēram, osu meži, kas pārsvarā ir skujkoku meži uz specifiskām reljefa formām – osu pauguriem, eitroficējas, purvus un purvainos mežos joprojām negatīvi ietekmē kādreiz veiktā meliorācija – šajās platībās nepieciešams veikt specifiskus apsaimniekošanas pasākumus, lai tiktu uzlabota dzīvotņu kvalitāte,” skaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Viņa piebilda, ka piekrastē nepieciešams regulēt apmeklētāju slodzi un vienlaikus veikt apsaimniekošanas pasākumus pelēko kāpu saglabāšanai. Šie dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumi labvēlīgi ietekmētu arī daudzu retu un aizsargājamu sugu saglabāšanu.

Pateicoties pētījumiem un tajos iegūtajiem datiem, kā arī specifiskiem apsaimniekošanas pasākumiem un tam, ka daudzas retu sugu dzīvotnes gandrīz pilnībā tiek aizsargātas, tās iekļaujot aizsargājamo dabas teritoriju tīklā, mainījušies vairāku sugu aizsardzības stāvokļa vērtējumi.

Pašlaik no vērtētajām sugām 41% aizsardzības stāvoklis novērtēts kā labvēlīgs (pieaugums par 13%, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu 2013.gadā), 36% sugu – kā nepietiekams, savukārt 14% sugu – kā slikts.

Vairāku sugu aizsardzības stāvokļa vērtējums ir saistāms ar to dzīvotņu aizsardzības stāvokļa vērtējumu. Piemēram, purva mātsakni, kas aug piekrastes pļavās, apdraud piekrastes pļavu neapsaimniekošana, līdz ar to, atjaunojot un regulāri apsaimniekojot šos zālājus, iespējams nodrošināt ne tikai šīs, bet arī citu sugu aizsardzības stāvokļa uzlabojumus, secināts ziņojumā.

Savukārt lapkoku praulgrauža aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, jo šī kukaiņa dzīvotnes ir izgaismoti, veci, dobumaini koki, kas sastopami parkveida ainavā, vecās alejās un parkos, taču šādus kokus apdraud dažādas saimnieciskās intereses.

Šogad EK ir pieņēmusi DAP sagatavoto ziņojumu par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Ziņojumu sagatavoja DAP dabas aizsardzības speciālisti un eksperti, izmantojot vairāk nekā 200 dažādu zinātnisku datu avotus un publikācijas no Latvijas zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, atsevišķu zinātnieku veiktu pētījumu datus, Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā iegūtus datus, informāciju no dabas aizsardzības plāniem, sugu aizsardzības plāniem un sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu atzinumiem, projekta “Dabas skaitīšana” datus no 2017. un 2018.gada sezonas, informēja DAP.

Ziņojumā par ES nozīmes biotopu un sugu stāvokli tiek izvērtēts gan aizsargājamo sugu populācijas lielums, piemērotās dzīvotnes un sugu dzīvotspēja, gan aizsargājamo biotopu aizņemtās platības un kvalitāte. Dalībvalstīm tas jāsagatavo un jāsniedz EK reizi sešos gados.

Ziņojumā tiek izvērtēts dalībvalsts sniegums un rezultāti, pildot saistības un apņemšanos saglabāt bioloģisko daudzveidību valstī. Pirmo ziņojumu Latvija gatavoja 2007. gadā, bet iepriekšējais iesniegts 2013. gadā.