Komentāri
Zinātnieki spriež, kā naudas bada apstākļos sasniegt izcilus rezultātus
FOTO: LETA

Latvijas zinātne vēl nav atguvusies no 2008. gadā piedzīvotā dramatiskā valsts finansējuma samazinājuma, un tuvāko mēnešu laikā gaidāmi vēl grūtāki laiki. Būs pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu naudas apguvei zinātniskiem pētījumiem, kā rezultātā vairs nebūs līdzekļu pētnieku algām un apstāsies daļa iesākto pētījumu.

Latvijas izcilākie prāti un augstas valsts amatpersonas sprieda, kā nepieļaut zinātnes bojāeju Latvijā un kā sasniegt izcilus rezultātus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Valsts finansējums zinātnei ir samazināts par aptuveni 60% un tikai ar Eiropas fondu naudu pētniecība Latvijā vēl spēj noturēties virs ūdens.

Taču šovasar naudas plūsma apstājās, bet jaunu fondu atvēršana ir gaidāma, ātrākais, nākamā gada maijā. Zinātnieki tomēr saglabā niecīgu cerību, ka valdība finansiāli kompensēs šo pārrāvuma periodu.

Valsts maka turētāji Finanšu ministrijā norāda, ka vēl ir laiks meklēt iespējas kompensēt Eiropas naudas trūkumu.

Tomēr ministrijas parlamentārais sekretārs akcentē, ka pietiks zinātnes nebūšanās vainot tikai valsti. Pētnieciskajiem institūtiem jābūt aktīvākiem starptautiskajā arēnā. Jāmeklē sadarbības iespējas, jāiesaistās kopprojektos un jāpretendē uz grantu naudām.

Profesors Mārcis Auziņš konferencē ”kā sasniegt izcilību zinātnē” akcentēja, ka viņam ir vīzija, kā attīstīties turpmāk. Vispirms – nepieciešams  detalizēts izvērtējums par līdzšinējo zinātnisko darbību un rezultātiem, tad ir jāuzstāda mērķi, ko mēs gribam sasniegt, un tad jāsaprot, kas tam būtu nepieciešams.

Līdzšinējais valsts uzstādījums zinātnē ir pētniecības sasaiste ar uzņēmējdarbību. Taču šis modelis Latvijas apstākļos nestrādā. Vietējie uzņēmēji nav gatavi ieguldīt, ja rezultāti jāgaida gadiem, un nav garantijas, ka izdosies sasniegt cerēto rezultātu.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma ir pārliecināta, ka Latvijā ir iespējama veiksmīga zinātnes, izglītības un biznesa sadarbība.

Viņa aicināja Finanšu un Izglītības ministriju strādāt pie līdzekļu piesaistīšanas no tā dēvēta Junkera plāna, kas paredz Eiropas ekonomikai piesaistīt vairāku simtu miljardu eiro investīcijas.

Šā plāna ietvaros Latvija jau ir pieteikusi projektus 10 miljardu eiro apmērā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl