Komentāri
Zināmas projekta Latvijas filmas Latvijas simtgadei “filmas-veiksminieces”
Foto: LETA

Latvijas filmu nozare jau kopš 2014. gada gatavojas Latvijas valsts simtgadei 2018. gadā. Šim nolūkam Nacionālais Kino centrs (NKC) vairākās kārtās rīkoja konkursu Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Konkursa noslēgumā īpaša žūrija lēmusi finansējumu piešķirt 16 pilnmetrāžas projektiem – sešām spēlfilmām, astoņām dokumentālajām filmām un divām animācijas filmām, kuru ražošana sāksies 2016. gadā, bet pirmizrādes gaidāmas 2018. gadā.

Finansējuma saņēmēji izraudzīti no 31 pieteikta filmu projekta. Kā žurnālistiem norādīja NKC vadītāja Dita Rietuma, konkursa iecere bija atbalstīt vismaz 13 filmu projektus, bet konkursam pieteikto filmu projektu budžeti rezultātā ļāvuši finansiālu atbalstu sniegt 16 filmu uzņemšanai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Starp spēlfilmu projektiem konkursa žūrijas augstāko vērtējumu saņēmusi režisora Vara Braslas spēlfilma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, finansējums tiks piešķirts arī Dāvja Sīmaņa topošajai filmai Puika ar suni, režisores Madaras Dišleres filmai Paradīze 89, Annas Vidulejas projektam Homo Novus, Ināras Kolmanes Billei un Gata Šmita 1906.

Starp animāciju filmu projektiem finansējumu ieguvusi Edmunda Jansona topošā animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, kā arī Rozes Stiebras Saule brauca debesīs.

Savukārt starp dokumentālo filmu projektiem pie finansiāla atbalsta tikusi Askolda Saulīša dokumentālā filma Astoņas zvaigznes, Kristīnes Briedes un lietuviešu režisora Audria Stona filma Baltijas jaunais vilnis, Raita un Laura Ābeļu filma Baltu ciltis, Ilonas Brūveres Ievainotais jātnieks, Dzintras Gekas Kurts Fridrihsons, Ginta Grūbes Lustrum, Kristīnes Želves Mērijas ceļojums un Ivara Selecka Turpinājums.

Visu konkursā atbalstīto projektu pieteikumi un informācija par konkursu sabiedrībai pieejami Nacionālā Kino centra virtuālajā platformā filmas.lv.

Programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei uzsākta 2014. gadā, lai sekmētu Latvijas Republikas simtgadei veltītu augstvērtīgu, žanriski daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu filmu izveidi, aktualizējot Latvijas vēstures, valstiskuma un nacionālās identitātes tēmas, stiprinot visplašākajā auditorijā izpratni par nacionālo identitāti un Latvijas valsts attīstību. Programmas mērķu īstenošanai tika organizētas vairākas projektu atlases kārtas, finansiāli atbalstot projektu attīstīšanas posmu un sagatavošanu ražošanai.

Projektu vērtēšanai tika izveidota īpaša ekspertu komisija – dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, kinorežisors Jānis Streičs, režisors un pedagogs Pēteris Krilovs, kinozinātnieks Viktors Freibergs, Nacionālās kultūras padomes pārstāve Gundega Laiviņa, komponiste Lolita Ritmanis (ASV), kultūras mecenāts Boriss Teterevs un NKC vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis. Preses konferencē Jānis Streičs slavēja žūrijas ”eiropeisko uzvedību”, bet Māra Zālīte uzsvēra, ka projektu vērtēšanas gaitā sajutusi Latvijas filmu nozares milzīgo potenciālu, savukārt Gundega Laiviņa atklāja, ka eksperti jau esot vienojušies kopā iet uz atbalstīto filmu pirmizrādēm 2018. gadā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl