Zemnieks atklāj, vai laukos ir viegli saimniekot videi draudzīgi

1 komentārs

Bioloģiskās saimniecības ”Ozoli” zemnieks Andris Kalniņš šogad kļuvis par konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” Latvijas uzvarētāju, un sarunā ar “900 sekundēm” balvas ieguvējs atklāj, vai laukos viegli saimniekot zaļi.

Andris Kalniņš audzē piena govis. Ar mātes pienu saimniecības teļi tiek baroti līdz 4-6 mēnešiem. Vienu mēnesi pēc dzimšanas viņi paliek blakus mammai, tad govij neveidojas stress, Andris stāsta, jo pārsvarā citās saimniecībās mazi govju bērni tiek atrauti no mammas uzreiz pēc dzimšanas.

“Bet šeit uz dabīgiem principiem – teliņš mēnesi saņem mātes pienu. Dabas principi tiek izmantoti, kas dod pēc tam ekonomisko ieguvumu, bet prasa domājušo un inteliģentāko apkalpošanu, kas lielajās saimniecībās nav iespējams,” piebilst zemnieks.

Kad aizrit mēnesis, teliņi tiek attālināti no mammas un nokļūst pie pretējās kūts sienas, lai viņas turpina vērot savus bērnus.

Pēc Andra domām, optimāli pašam un videi ir turēt ne vairāk kā 50 liellopu – tad nav jātērē ne lieki degvielas resursi, pārvadājot lopus vai vedot tiem ūdeni. Arī ragi tad govīm nav jāgriež nost. “Govs ragi prasa ļoti lielu telpu, tad viņas traumē viena otru. Tad varam lielāku skaitu saspiest mazākā telpā. Kad ir vairāk nekā 50 govju, hierarhija netiek ievērota. Sākas agresija.”

Pateicoties pareizai saimniekošanai, viņš spēj daudz ātrāk un videi draudzīgi utilizēt mēslus. “Sausie pakaiši tiek ievadīti, bioefekta mikroorganismi tiek ievadīti un paātrināta kompostēšana. Tad viņi sadalās melni, smuki. Agrāk tam bija nepieciešami divi gadi, bet es to iegūstu pusgadā, gadā. Ar to sākas zemes auglība,” turpina Kalniņš.

Svarīgākais zemnieku uzdevums ir neļaut barības vielām no lauka nokļūt ūdenī. Tieši to nepieļauj savā saimniekošanā Andris. Tagad viņu kā reģionālo konkursa uzvarētāju Pasaules Dabas fonds virzīs tālāk uz lielo konkursu Baltijas jūras valstu līmenī.

Jāpiebilst, ka Baltijas jūra ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija jeb aizaugšana, ko galvenokārt izraisa barības vielu noplūde, tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras vides problēmu.