Zemnieki mudina atvieglot viesstrādnieku uzņemšanas nosacījumus, jo laukos akūti trūkst darbaroku

0 Komentāru

Lauksaimnieki satraucas – pēdējos gados, tuvojoties vasarai, aktuāls kļūst darbaspēka jautājums. Sezonas darbiem tūdaļ būs jāķeras klāt, bet cilvēku, kas vēlētos veikt mazkvalificētus darbus, trūkst. Lauksaimnieki vēlētos daudz brīvākus nosacījumus viesstrādnieku piesaistē, taču pagaidām valdība nav gatava vērt durvis vēl plašākam darba spēkam no citām valstīm. 

Itin bieži atsevišķu nozaru uzņēmēji mudina lēmējvaru pārskatīt ārvalstu darbaspēka piesaisti, padarot to vieglāku. Šodien  to uzsvēra lauksaimnieki, pulcējoties uz ikgadējo Zemnieku saeimas kongresu.

Darba roku trūkums gadu no gada kļūst akūtāks, tādēļ viesstrādnieki būtu risinājums. Kā norāda Jānis Veidlinš – ne visi laukos grib veikt smagus darbus vai arī strādā kad ienāk prātā, taču, piemēram, piena lopkopībā, darbam jābūt regulāram.

“Es domāju, ka tas būt sava veida risinājums, kā stimuls arī vietējiem darbiniekiem arī. Viņi redzēs, ka ir konkurence un neatļausies atbildēt: “Es varu aiziet.” Jo tu jau vari iet, bet pretī ir konkurence, kas stāsies tavā vietā. cik viņi būs strādāt griboši, tas ir otrs jautājums,” saka Veidlinš.

Tā kā darbs lauksaimniecībā lielākoties ir sezonāls, zemnieki mudina valdību ļaut brīvāk uzņemt viesstrādniekus. Viņi apgalvo – ukraiņi, moldāvi, baltkrievi, Latvijā dzīvot netīko, vien grib nopelnīt.

“Būšu godīgs, pie mums viesstrādnieki īpaši nevēlas uzkavēties, jo mēs esam un būsim kādu laiku viena no Eiropas Savienības nabadzīgākajām valstīm, un šeit viņi neuzturas ilgi, bet gan kādu brīdi, kamēr sakārto savas lietas un dodas tālāk uz bagātākām valstīm. Var izmantot šo brīdi speciālistu piesaistei,” uzskata z/s “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis.

Tuvākajās kaimiņvalstīs nosacījumi viesstrādnieku uzņemšanai ir daudz vieglāki, un Latvija tādēļ paliekot zaudētājos.

“Nu nav jēgas šajās pozīcijās konkurēt ar kaimiņvalstīm. Tad veidojas tās absurdās situācijas, kad caur Lietuvu vai Poliju tiek nomāti darbinieki Latvijā. (TV3: Un kā tas skan?) Tas skan ļoti nesmuki! Un vai tiešām mums tas ir vajadzīgs?” vaicā Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības, liek noprast – pagaidām ar durvju atvēršanu viesstrādniekiem nesteigsies: “Jā, valdības deklarācijā ir rakstīts, ka izvērtēsim darba spēka imigrāciju, vērtēsim, kādi ir priekšlikumi no Ekonomikas ministrijas un citām partijām. bet nu tur ir desmit reizes jānomēra. Un varbūt atsevišķus lēmumus vienā vai divās nozarēs var pieņemt.”

Likums nosaka, ka viesstrādniekiem Latvijā jāsaņem vismaz 960 eiro liela alga. Lauksaimnieki apgalvo – tā neesot problēma, jo šajā nozarē strādājošie  šādas algas saņemot arī pašlaik.

0 Komentāru