Zemnieki lūdz atļaut medīt migrējošās zosis

2 komentāri
Zemnieki lūdz atļaut medīt migrējošās zosis
AIVARS ĶESTERIS, F64

Dabas aizsardzības pārvalde šogad saņēmusi rekordlielu zemnieku pieteikumu skaitu kompensācijām par putnu izpostītiem sējumiem. Lai tiktu galā ar migrējošo zosu baru nodarīto postažu, lauksaimnieki lūdz atļaut šos putnus medīt.

Agrā pavasara dēļ migrējošas zosu sugas Latvijā uzturās neparasti ilgi – jau 2 mēnešus. Un lidot uz Skandināviju ligzdot viņas nesteidz, jo tur vēl esot auksts. Zosu populācija Eiropā ar katru gadu palielinās. Pieaug arī putnu nodarīto postījumu apmērs.

Šopavasar zemnieki jau ir iesnieguši gandrīz 130 pieteikumus kompensācijām, kopumā par miljonu eiro. Tas ir divreiz vairāk, nekā valsts paredzētais finansējums dzīvnieku un putnu postījumu kompensēšanai.

“Šeit mēs vairāk runājam par tauriņziežiem, pupas un zirņi, ko nopostīt šie tīrumi ir jāpārsēj. Turklāt ši brīža problēma ir tā, ka lauku apsekošana, identificēšana, faktu konstatācija notiek lēni – tās ir divas nedēļas,” pauž Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lai ātri risinātu situāciju un paspētu pārsēt laukus, zemnieki lūdz atļaut tā saucamo letālo atbaidīšanas metodi. Respektīvi, dažu putnu nomedīšanu.

“Atsevišķi putni tiek nogalināti. Ņemot vērā to ka zoss ir ļoti gudrs putns, ar ļoti labu atmiņu, viņas šīs vietas pēc tam apmeklē stipri nelabprāt. Un līdz ar to pašu arī nākotnē jau skatoties uz priekšu, šajos laukos samazināsies jau šie postījumi,” saka Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.

Bet tad putni būtu jāmedī visas migrācijas slaikā – no aprīļa līdz maija vidum. Jo zosis lido uz lauka bars aiz bara. Letālā atbaidīšanas metode varētu būt risinājums, kas iedarbotos ilglaicīgi, piespiežot zosis vispār atteikties no lauksaimnieku sējumiem un atgriezties viņu dabiskajā barotnē – purvos un ezeros. Zemkopības ministrijā norāda, ka juridiski tas jau gadu ir iespējams.

“Konkrēts tiesiskais regulējums kā darboties šādos ārkārtējos apstākļos, kad ir nepieciešama elastīgāka pieeja, ir jau ietverts gan tā saucamajā putnu direktīvā, un sugu biotopu aizsardzības likumā, gan medību likumā, un arī izdoti uz ši likuma pamata atsevišķie Ministru kabineta noteikumi kā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu ieguvei,” norāda Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Bārs.

Tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) skatījumā šādas atļaujas nemaz nav tik vienkārši iegūstamas. “Tas, kas mums ir nepieciešams, ir jābūt pietiekami izsvērtai pamatotai informācijai, ka citas alternatīvas šajā objektā nestrādā lai zosis atvairītu, ka šis ir šobrīd vienīgais iespējamais risinājums, efektīvākais risinājums. Ir jāizpildās visiem šiem te nosacījumiem, un par katru šādu izsniegtu atļauju mums ir jāziņo Eiropas komisijai,” teic DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.

Zemnieki apgalvo, ka putnu biedēkļi un pneimatiskie lielgabali vairāk traucējot viņu kaimiņiem, nevis zosīm. Tuvākajā laikā puses mēģināt atrast piemērotas sadarbības formas. Bet visticamāk, ka pirmās atļaujas nomedīt zosis varētu tik izsniegtas nākamajā pavasarī. Lai gan šos putnus jau sen drīkst šaut gan Igaunijā, gan Zviedrijā, gan Krievijā.