Laukos cilvēki negrib strādāt pat par 1100 eiro, un nemotivē arī bezmaksas mājoklis

106 komentāri
Laukos cilvēki negrib strādāt pat par 1100 eiro, un nemotivē arī bezmaksas mājoklis
Foto: LETA

Latvijā būtiski pieaudzis brīvo darbavietu skaits, tā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, taču tās nav iespējams aizpildīt ar bezdarbniekiem, jo daļai cilvēku ir neatbilstošas kvalifikācijas.

Pēdējā apkopotā informācija rāda, ka reģistrēto bezdarbnieku Latvijā ir nedaudz virs 65 000 cilvēku.

NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits janvārī bija gandrīz 13 000, bet februārī vakanču skaits kāpis līdz nepilniem 15 000. Salīdzinot ar situāciju pērn, tad neaizpildīto darba vietu apjoms tagad ir divas reizes lielāks.

Savukārt Centrālā statistikas pārvalde, kas apkopo datus no uzņēmumu iesniegtajiem pārskatiem un Valsts ieņēmumu dienesta, informē – pērn kopumā visu laiku vidēji bija 17 000 brīvo darbavietu. Un, salīdzinot ar gadu iepriekš, kāpums ir par 2600.

Lai arī lielākais īpatsvars valsts pārvaldes iestādēs, tomēr summāri visvairāk vakanču privātajā sektorā. Ar vakanču daudzumu sevišķi izceļas apstrādes rūpniecība, būvniecība, veselības un sociālā aprūpe, informāciju tehnoloģijas.

Arī lauksaimniecībā šobrīd ir viens no augstākajiem rādītājiem ar brīvo darbavietu īpatsvaru. Zemnieki arvien izmisīgāk apsver iespēju ievest imigrantu darbaspēku no Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas, jo ar vietējo darbaspēku nepietiek. Precīzāk – laukos neesot, kas strādā pat par salīdzinoši labām algām.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece

Tie cipari ir ap 800, 1000 vai 1100 eiro, atkarībā no darba apjoma, zināšanu līmeņa. Jā, pārsteidz, ka pat par tādu algu arī nav vienkārši atrast darbiniekus.

 

Jelgavas novada Sesavas pagasta zemnieku lielsaimniecība ”Rudeņi” mēnešiem ilgi meklē vismaz trīs strādniekus piena lopkopībā. Nelīdz ne sludinājumi, ne mobilitātes pabalsts strādnieku pārcelšanai no kāda cita novada, ne arī NVA bezdarbnieku programmas.

“Nepārspīlēšu, sakot, ka 70% un vairāk nav strādātāju. Viņiem vajag tikai to ķeksīti, ka bijuši uz darba interviju, un viss. Nepaņēma, nu, nepaņēma, un viņam turpinās tie pabalsti,” savu viedokli pauž z/s ”Rudeņi” īpašnieks Toms Knope.

Izvēle labāk slinkot un eksistēt no dažādiem sociālajiem pabalstiem laukos esot sasniegusi biedējošus apmērus. Nenāk strādāt pat par algu 700 eiro, kas laukos uzskatāma par lielu. “Pietiekami lielas algas – 40 līdz 50 eiro dienā, bet pie visa tā nav kompetentu cilvēku,” turpina Knope.

Šīs saimniecības graudkopībā strādājošais Jānis novērojis – lauku ļaužu čaklumu posta arī alkohols. “Ko viņi dara, dzer. Viņiem ir vieglāk dzert. Es ar vienu runāju, un viņš saka – priekš kam man strādāt, pastāvu pie veikala un kāds kaut ko iedod. Katru dienu viņi ir ķīselī,” stāsta z/s ”Rudeņi” strādnieks.

Saimnieks kā bonusu saviem piena lopkopības strādniekiem piedāvā bezmaksas dzīvošanu tikko izremontētos dzīvokļos. Tādi iegādāti gan ciema daudzdzīvokļu namā, gan tikko šādam mērķim nopirkta vēl arī privātmāja. Saimniecības īpašnieks šokēts, ka pat bezmaksas mājoklis nemotivē cilvēkus nākt strādāt, jo taču viss darbā nopelnītais paliktu pašam.

Un tieši viesstrādnieku ievešanu šī Jelgavas novada zemnieks uzskata par pēdējo risinājumu. Jau sāktas runas par ukraiņu ievešanu.

Toms Knope
z/s ”Rudeņi” īpašnieks

LNT Ziņas: Tā imigrācija būtu labāks risinājums?

Tas būtu reāls glābiņš, un nostādītu pareizās vietās, ka tie cilvēki, kas pārtiek no tiem pabalstiem saprastu, ka tā nevar dzīvot, ir jāstrādā.

Zemnieku intereses pārstāvošā Zemnieku Saeima skaidro – bez imigrantu darba spēka no trešajām valstīm Latvijas lauksaimniecība neiztikšot nekādi. Sevišķi smagi to izjūtot sezonālās nozares – dārzeņu audzētāji un augļkopji, kur strādājošie vajadzīgi vien no diviem līdz 5 mēnešiem, bet likumiskā prasība viņiem obligāti maksāt vidējo algu valstī esot neprātīga.

“Tas viss ir uz izpeļņu – cik ātri lasa ogas vai novāc kāpostus no lauka. Tur parasti ir samaksa par padarīto darbu, nevis vienkārši fiksēta stundu likme,” norāda Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Lielajā politikā skandinātie nacionālie saukļi, iebilstot pret imigrantu darbaspēku, patiesībā esot kaitniecība lauksaimniekiem. Tas saprasts Igaunijā, kur vairākās nozarēs atļauts nodarbināt viesstrādniekus par minimālo algu. “Ko mēs gribētu, lai būtu atvieglota darbaspēka ievešana no trešajām valstīm, jo šeit uz vietas mēs neredzam piesaistīt tik daudz darbinieku,” turpina Dzelzkalēja-Burmistre

Toms Knope
z/s ”Rudeņi” īpašnieks

Ja mums izdosies, sāks nākt no citām valstīm darbinieki, tas diezgan sapurinās esošos cilvēkus, jo tā tālāk vairs nevar turpināties.

Zemnieku saimniecības ”Rudeņi” īpašnieks vērtē – kad ieradīsies imigrantu strādnieki, tad vietējiem nebūšot morālu tiesību pārmest, ka iebraucēji atņemot darbu un dempingo algas. Ir saimniecības, kur pat par 1000 eiro nevar atrast latviešu darbaspēku.