Zemgales pašvaldības lūdz valdību apturēt atkritumu reformu reģionos

5 komentāri
Zemgales pašvaldības lūdz valdību apturēt atkritumu reformu reģionos
ULDIS ĀBOLIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Zemgales deviņas pašvaldības asi iebilst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerei likvidēt noglabājamo atkritumu poligona “Brakšķi”. Tas teju visiem Zemgales iedzīvotājiem draud ar lielākiem atkritumu izvešanas rēķiniem. Turklāt ministrijā atzīst – nekādu kompensējošu mehānismu iedzīvotājiem nevarēs sniegt. Izmaiņas Zemgalē ir daļa no ministrijas virzītās reformas, kad visā Latvijā pašreizējo desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionu vietā paliks tikai pieci. Zemgalē tad nebūs neviena.

Līdz ar lēmumu slēgt Zemgalē vienīgo apglabājamo atkritumu poligonu ”Brakšķi”, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau pēc trim gadiem sadzīves atkritumi no Jelgavas, Dobeles, Auces, Tērvetes, Ozolnieku, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadiem būs jāved uz Getliņiem Pierīgā. Zemgales deviņas pašvaldības brīdina – tas krietni palielinās rēķinus par atkritumu izvešanu.

“Pieaugums būs no 26% līdz 30%, sadārdzinājums,” norāda SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Alvils Grīnfelds.

“Absurds ir tāds, ka šis lēmums radīs zaudējumus iedzīvotāju maciņiem,” saka Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS).

No Zemgales tālākā punkta, Auces novada, līdz Getliņiem katra atkritumu mašīna šurpu turpu katru reizi nobrauks 190 kilometrus. Ap 140 kilometriem no un uz Jelgavas novada tālākā punkta Vilces. Turklāt šī ikdienas braukāšana pa visu Latviju palielina vides piesārņojumu.

“Mūsu pašvaldības uzņēmumam būs jāpērk klāt vēl mašīnas, lai varētu šo attālumu veikt un tos atkritumus nogādāt līdz Rīgai, un to apmaksās visi iedzīvotāji no saviem maciņiem. Tas ir vairāk nekā skaidrs, ka tā būs,” apliecina Caune.

Atbildīgā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lēmumu izbeigt atkritumu apglabāšanu poligonā Zemgalē pamato ar Eiropas Savienības izvirzītajiem mērķiem un prasībām.

“Virzīties uz to, ka atkritumu poligonā tiek noglabāts pēc iespējas mazāk atkritumu. Pēc 15 gadiem noglabāt drīkstēs ne vairāk par 10% no sadzīves atkritumiem, kas ir radīti. Pašlaik tas ir vairāk nekā 60%. Tā darbība ir jākoncentrē. Nevar visā Latvijā poligoni veikt vienas un tās pašas funkcijas,” teic VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Šis arguments gan nepārliecina Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju. “Getliņi nav bezizmēra. Ja mēs aizveram vienu vietu ciet, tad otru piepildīsim daudz ātrāk,” vērš uzmanību Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Asociācija arī uzskata, ka lēmumam slēgt atkritumu apglabāšanas funkciju Zemgales poligonā, ministrija neesot spējusi ekonomiski pamatot. Turklāt nepieņemami, ka rezultātā par to būs jāsamaksā patērētājiem.

“Tur tomēr ir vajadzīga vairāk komunikācija starp pašvaldībām, starp mūsu organizācijām un valsti, kā šo procesu optimizēt un pāriet, nevis vienkārši kā ar nazi nogriezt un izstrādāt ministru kabineta lēmumu, ka tā tas būs pēc diviem, trim gadiem,” saka Nikolajevs.

Ministrijas vēl viens no argumentiem, kāpēc poligons Brakšķos būtu slēdzams, ka šeit neesot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes punkts. Taču Brakšķos saka – iecere viņiem bija, to būvētu šeit, kur zeme rezervēta, taču valsts divas reizes liegusi saņemt finansējumu.

Pēc atkritumu apsaimniekošanas sistēmas reformas Getliņi pārtaps par Viduslatvijas poligonu.

“Nevaru pateikt kam, bet kādam cilvēkam gatavots gards kumoss, šis Viduslatvijas poligons. Tas bizness kādam rullēs ļoti skaisti. Es uzskatu, ka šis ir politisks pasūtījums kādam projektam, jo ekonomika apakšā nav nemaz. Man ir žēl, ka valdība nerēķinās ar 120 000 cilvēku, kuriem šāds lēmums pasliktinās dzīvi,” domā Caune.

Slēdzot atkritumu noglabāšanas poligonu ”Brakšķi”, savu darbības jēgu zaudētu turpat blakus izveidotais šis atkritumu šķirošanas cehs.

Zemgales šķirošanas stacijas izveidē ieguldīta Eiropas Savienības un pašvaldību nauda. Variantu, ka visus Zemgales atkritumus vēl pirms vešanas uz Getliņiem tomēr šeit Brakšķos varētu turpināt šķirot, piemēram, no nepārstrīdamajiem atkritumiem gatavot kurināmo jeb, tā saukto RDF, poligona vadība noraida.

“Atšķirot 15%, nu labi 20% RDF ar mūsu esošajām iekārtām, bet pārējos 80%, apglabājamo daļu vest projām, ekonomisku labumu kā uzņēmuma vadītājs es tur neredzu. Nu, cik tas maksās,” pauž Grīnfelds.

Ja Zemgales poligons pārtrauktu no atkritumiem ražot kurināmo, ko jau septiņus gadus par labu naudu pārdod cementa ražotājiem, tad pie šīs peļņas iespējas, visticamāk, tiks atkritumu apsaimniekotājs ”Clean-R”. Tam Getliņu teritorijā piederošais ”Vides resursu centrs” arī no atkritumiem ražo kurināmo materiālu. No viņiem to iepirkt lielos apjomos tad nāktos arī Jelgavas siltumenerģijas ražotājam ”Fortum Jelgava”, kas pēc diviem gadiem plāno dedzināt speciāli sagatavotos atkritumu materiālus. Tos vedot nevis no tuvējā Zemgales poligona Jelgavas pievārtē, bet gan 70 kilometrus tālajiem Getliņiem, izmaksas būtu tik lielas, ka vairs nevarētu jelgavniekiem panākt zemākus siltuma rēķinus. Tāpēc arī ”Fortum Jelgava” lūdz valdību nepieņemt VARAM virzīto atkritumu saimniecības reformu.